Drošības policija: potenciālie teroristi Latvijā var slēpties bibliotēku apmeklētāju vidū!
Drošības policija (DP) izplatījusi aicinājumu Latvijas bibliotekāriem ar modru aci vērot lasītājus, vai tie neskatās vardarbīgus "Islāma valsts" videomateriālus un nestudē ar teroristiem saistītu literatūru.
Īpašā informatīvā skaidrojumā drošībnieki norāda uz vairākiem kritērijiem, pēc kuriem var noteikt, ka lasītājs jāpatur redzeslokā. Tiesa gan, paši bibliotekāri uzskata, ka apmeklētāju kontrolēšana nav viņu pienākums.
DP savā mājaslapā publicētajā digitālajā bukletā secina, ka Eiropas valstīs radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. Turklāt bibliotēkās ir pieejama arī plaša reliģiskā literatūra, kas šādas personas varētu interesēt. Analizējot notikumus Eiropā un drošības situāciju Latvijā, DP ir konstatējusi, ka līdzīgas tendences, kaut arī mazākā mērā, tomēr ir novērojamas arī Latvijā.
DP brīdina Latvijas bibliotekārus par trim galvenajām potenciālo ekstrēmistu pazīmēm:
- apmeklētāju pastiprināta interese par islāmu, t.sk. teroristiskām organizācijām, teroristisko organizāciju propagandas materiāliem;
- atklāta atbalsta paušana terorismam, to organizācijām, īpaši Daesh (zināma arī kā IS, ISIS, ISIL);
- teroristiskās organizācijas Daesh logotipa demonstrēšana, nēsāšana uz apģērba.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) par šīm rekomendācijām uzzināja tikai pirmdien, 8. janvārī, un turklāt – no medijiem. Bibliotēka cer, ka drošībnieki viņus iepazīstinās ar konkrētām mājaslapām, kuras vajadzētu bloķēt, pretējā gadījumā no ieteikumiem maza jēga.
Bibliotēkai ir jāpilda tās intelektuālās miera ostas funkcija, kur cilvēks var brīvi nākt, studēt, interesēties. Šīs te motivācijas, kādēļ, un ko cilvēki dara, ir visdažādākās. Pašu interese, pētniecība, mācība – mēs nevarētu tik tiešā veidā uzskatīt to par nopietnu apdraudējumu, ja cilvēks ir nācis lasīt Korānu.
Islāma propagandu un ietekmi uz eiropiešiem pētījis filozofs Māris Kūlis, kas par šo tēmu nesen izdevis grāmatu. Drošībnieku rekomendācijas bibliotekāriem viņš gan neuzskata par nopietnu ieroci cīņā pret radikālo ideju izplatību.
Nedomāju, ka tas ir tas nozīmīgākais ceļš pie informācijas. Jāsaprot, ka šobrīd ir tādi laiki, ka tā informācija par ekstrēmistiem nav jāmeklē, viņa pati atnāk.
Radikāļi izmanto soctīklus, kur gan viņu lapas regulāri tiek bloķētas, bet aktīvisti veikli cenšas tās atjaunot. Tiesa gan, islāmistu kalifāta ideja sāk izčākstēt – ne tikai militārā, bet arī mediju sfērā. Teroristi slēguši savu slavenāko žurnālu "Dabiq", kas tika nosaukts pilsētas vārdā, kurā, pēc pareģojumiem, bija jānotiek izšķirošajai uzvarai pār neticīgajiem, bet DAESH šajā pilsētā guva smagu sakāvi. Par zemu novērtēt stūrī iedzītos teroristus gan nevajag.
"Šis projekts ir sabrucis kā teritoriāls veidojums. Bet tas nav sabrucis kā ideja. Tieši ideoloģijas līmenī tas var pieaugt spēkā. Visi notikumi Sīrijā, Irākā, tie dos propagandas materiālus, vainot rietumus, rādīt cietušos – to viņi darīs!" piebilst Kūlis.
Un tas var piesaistīt vēl vairāk sekotājus, brīdina pētnieks. Eiropā par bīstamākajiem tiek uzskatīti tieši tā sauktie vientuļie vilki, kas slepenībā plāno un īsteno teroraktus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
