Dzejnieka radītie teksti atstāj paliekošas pēdas latviešu dzejā un mūzikā: Jāni Peteru pieminot

Jānis Peters ir dzimis 1939.gada jūnijā Priekules pusē un arī jaunību aizvadījis Liepājas pusē. Izcilais dzejnieks mūža laikā izdevis vairāk nekā desmit dzejoļu krājumu, un viņa tekstos bieži caurvijušies tautai liktenīgi notikumi.

Petera tekstus simtiem savu skaņdarbu izvēlējušies tādi dižgari kā Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Zigmārs Liepiņš un daudzi citi. Viņa vārdi piepildījuši neskaitāmas teātra izrādes un izskanējuši cauri tūkstošiem tautā iemīļoti dziedātāju balsīm, padarot dzejnieka veikumu nemirstīgu.

"Tad, kad Raimonds [Pauls] izveidoja ansambli "Modo" viņš arī satikās ar Jāni Peteri. Pārsvarā visas dziesmas bija ar Jāņa Petera tekstu. Viņš ļoti juta, ko mēs ar Noru varam, dueta dziesmas daudz iedeva, gan joku dziesmas, gan nopietnas. Un tie teksti mums šausmīgi ātri, tā teikt viegli varēja iemācīties no galvas, un tas ir dziedātājam pats galvenais, lai var ātri iemācīties tekstu un strādāt ar citām niansēm. Kā jau parasti tā mīļākā noteikti ir tā pirmā un tā ir, ko es ierakstīju un tā bija "Zilā"," saka dziedātājs Viktors Lapčenoks.

Sava mūža laikā Jānis Peters bijis arī ievērojams sabiedriskais darbinieks. Viņš bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un Atmodas laika līderiem, bet pēc neatkarības atjaunošanas strādājis kļuva par diplomātu, bijis arī vēstnieks Maskavā. Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atminas, ka Petera iespaids uz tautu sācies līdz ar viņa pirmajiem dzejoļu krājumiem vēl 60. gadu beigās, kur bijis netipiski daudz atsauču uz latviešu literatūru un folkloru.

"Mums ar vīru ir personīgas atmiņas un pateicība, ka viņš mūs zināmā mērā saveda ar Latvijas inteliģenci kopā. 1988.gada oktobrī, kad tika dibināta Tautas fronte, viņš ātrumā sarīkoja tādu improvizētu "Saules dainu" atklāšanu, un tur sanāca visa Rīgas inteliģence un viņš man arī atļāva teikt runu uz Dailes teātra skatuves bez čekas atļaujas un neparedzētu oficiālā programmā. Protams, tā bija patriotiska runa. Tā kā viņš uzņēmās arī riskus, viņš bija ļoti piemērots diplomāts šiem pārejas gadiem, attiecībām ar Krieviju. Viņš spēja izdzīvot šajos grūtos pārejas gados," atminas Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs  izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku Jāni Peteru mūžībā aizvadot.

"Jānis Peters bija izcils vārda Meistars un patiess savas Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo Atmodu un ar vārdiem paliks mūžīgs mūsu piemiņā: "Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst…" Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera dzīvesbiedrei Baibai, tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku un diplomātu Jāni Peteru mūžībā aizvadot," pausts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča līdzjūtībā.

TV3 kolektīva vārdā Izsakām visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem un talanta cienītājiem.