Dzīve ģimenei pietuvinātos apstākļos uzlabo smagi slimu bērnu veselību
Kapseļu ielas bērnunamā bērniem ar smagiem veselības traucējumiem radīti apstākļi, kas maksimāli pietuvināti ikdienai ģimenē. Projekta rezultāti vēl tiek apkopoti, bet jau tagad tie izrādījušies pārsteidzoši labi.
Pēdējos jau gandrīz divus gadus Sņežana Gluškova strādā par mammu. Viņa rūpējas par četriem Kapseļu ielas bērnunama audzēkņiem, kuriem ir smagi veselības traucējumi. Viens no viņiem pašlaik atrodas slimnīcā, tāpēc mamma uztraucas un steidzas ātrāk aizbraukt pie dēliņa, kurš viņas klātbūtnē kļūst mierīgāks.
"Es sajūtu, ko nozīmē būt mammai. Kad tu pārdzīvo par bērnu, ka viņš ir tavs, neņemot vērā, ka tik īss laika periods pagāja. Ir grūti, un tajā pašā laikā tu ļauj mediķiem strādāt. Lai viņi iet uz priekšu. Un tu redzi bērnā paļāvību, ka mamma saka, tuvs cilvēks saka, ka būs labi, tad viņam ir vieglāk," stāsta Gluškova.
Projekta laikā ģimenes apstākļiem tika pietuvināti divi bērnunama dzīvokļi. Par septiņiem bērniem rūpējas divas mammas un vairākas aukles. Psiholoģe Sanita Veiriņa ir novērojusi, ka bērniem ar īpašām vajadzībām ļoti ātri veidojas piesaiste cilvēkiem, kas viņiem katru dienu ir līdzās.
"Tad, kad bērnam veidojas piesaiste, bērns var daudz vairāk iemācīties, viņš mācās no vecākiem, viņš kopē vecākus, un šis ir tas pozitīvais aspekts. Ar vecāku veidojas simbiotiska ļoti tuva saikne. Bet šie bērni neprot pateikt ar vārdiem. Un viņiem šo parāda somatiski, caur ķermeni," norāda psiholoģe.
Kāds gulošs zēns gada laikā sācis rāpot, cits – patstāvīgi ēst, bet kādreiz pie ratiņkrēsla piekalta meitene pieturoties spēj piecelties kājās.
Pēc pusgada projekta īstenotāji apkopos rezultātus, kuri esot pat labāki, nekā bija gaidīts.
"Bērniem tas ir nepārprotami labāk, jo mēs saredzam viņus kā personības, kā individuālās personības, ar viņu individuālām vajadzībām un to viņu potenciālu, kas viņos ir. Un viņi kļūst patstāvīgāki. Un tas jau tāds pat ekonomisks ieguvums nākotnei, jo mēs ļoti ceram, ka šie bērni varēs būt tik patstāvīgi, lai viņiem nebūtu pieaugušā vecumā jāiet uz sociālās aprūpes centriem dzīvot. Ka viņi varēs ar minimālu atbalstu dzīvot sabiedrībā," norāda projekta koordinatore Ēstere Zemīte.
Šādu modeli speciālisti iesaka izmantot arī citās bērnu aprūpes iestādēs. Paralēli arī tiek diskutēts par citiem modeļiem. Un nekādā gadījumā neesot pieļaujama Labklājības ministrijas šogad iecerētā 11 smagi slimu bērnu pārvietošana uz citu filiāli.
"Sarunas šajā brīdī notiek gan ar ministriju, gan ar aprūpes centra administrāciju, kā mēs varam meklēt labākos risinājumus šiem bērniem, lai viņi dzīvotu labākos apstākļos, ja viņiem šajā brīdī mēs nespējam nodrošināt ģimeni, tad kāds būs tas ceļš, lai mēs šos procesus šiem bērniem nodrošinātu, jo redzam, kas notiek, kad bērns nonāk ģimenē, kas notiek institūcijās, mēs redzam šos dažāda veida modeļus," saka bērnu aprūpes centra VSAC "Rīga" filiāles "Rīga" vadītāja Ilze Dzene.
Pēc izskatīšanas Saeimas sociālo lietu komisijā jautājums par Kapseļu ielas bērnunama restrukturizāciju tā arī vēl nav izlemts.
