Eiropa gadiem diskutē par laika grozīšanu. Kāds ir Latvijas viedoklis?
Eiropas Savienībā jautājums par sezonālās laika maiņas atcelšanu pirmoreiz parādījās pirms teju desmit gadiem. Eiropas Parlamentā tika sākta diskusija. Komisija sagatavoja priekšlikumus, taču tie neguva pilnvērtīgu atbalstu.
Covid-19 pandēmijas laikā jautājums no dienaskārtības pazuda, un pēdējās vēsmas par iespējamām izmaiņām dzirdētas pirms aptuveni trim gadiem – kopš tā brīža situācija nav mainījusies.
"Latvijas viedoklis šos gadus nav mainījies, mēs esam palikuši pie tā, ka mēs gribētu atcelt, balstoties sabiedrības viedoklī, atceļot laika grozīšanu divreiz gadā, bet, kas vēl būtiski, mēs gribējām koordinēties ar tuvākajām, kā minimums, Baltijas valstīm, ja ne ar visām Ziemeļvalstīm."
Sezonālās laika maiņas sistēma ES teritorijā tiek noteikta ar vienotu grafiku – pēdējā marta svētdienā pulksteni pagriežam stundu uz priekšu, un pēdējā oktobra svētdienā – stundu atpakaļ.
Pirms nu jau septiņiem gadiem Eiropas savienībā veiktajā sabiedrības aptaujā vairākums atbalstīja atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Tomēr daudzas dalībvalstis vēlējās sagaidīt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, kas ietvertu gan pētījumus, gan sabiedrības aptaujas, gan ekonomisko un sociālo pamatojumu, taču līdz šim vienota analīze nav veikta.
Eiropas Komisija neesot arī atbalstījusi iniciatīvu tādu veidot, norādot uz iespējamu ilgstošu un dārgu procedūru.
"Kamēr nebūs ietekmes novērtējums vai būtisks dokuments vai viedoklis un dalībvalstu interese. Tas, teiksim, nav prioritāri un arī citas citas valstis ir teikušas, ka ja koridoros ir bijušas sarunas, šī absolūti nav bijusi prioritāte. 6:23 Nav tādas indikācijas izteiktas, ka varētu būt kāds progress vai jautājums dienaskārtībā."
Līdz ar to pāreja uz vasaras un pēcāk uz ziemas laiku Eiropā vismaz kādus gadus turpināsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
