Uz saturu

Eirovīzijas konkurss piedzīvo lielāko krīzi pastāvēšanas vēsturē

2025. gada 5. decembrī 18:46

Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas parasti ir Eiropas košākais un emocijām bagātākais pavasara notikums, šobrīd piedzīvo lielāko krīzi savos 70 pastāvēšanas gados. Īrija, Spānija, Nīderlande un Slovēnija jau ir paziņojušas par konkursa boikotu, protestējot pret Izraēlas dalību nākamgad.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diskusijas par Izraēlas dalību sākās līdz ar kara izvēršanos Gazas joslā un apsūdzībām par iespējamu balsojuma ietekmēšanu pērn, kad Izraēla ieguva 2. vietu.

Krīze vēl vairāk saasinājās brīdī, kad Eiropas Raidorganizāciju apvienībā tika apstiprināti jaunie balsošanas noteikumi. Tie paredz stingrākus ierobežojumus politiski organizētām kampaņām, taču ļauj Izraēlai palikt konkursā.

Tas izraisīja asu reakciju valstu sabiedrisko raidorganizāciju vidū, jo tieši tās sedz Eirovīzijas izmaksas, piedalās balsojumos un kopīgi lemj par konkursa norisi.

Konflikta centrā ir jautājums par to, ko Eirovīzija patiesībā pārstāv. Eiropas Raidorganizāciju apvienība uzsver, ka konkursā piedalās neatkarīgi sabiedriskie mediji, nevis valdības, un tāpēc Izraēlas raidorganizācija netika izslēgta.

Dīns Vuletičs
Eirovīzijas eksperts

"Šis Eiropas Raidorganizāciju apvienībai patiesi ir vēsturisks brīdis. Tā neapšaubāmi ir viena no smagākajām krīzēm, ar ko organizācijai jebkad nācies saskarties. Nākamgad, visticamāk, redzēsim lielāko politisko boikotu Eirovīzijas vēsturē, tāpēc šis strīds noteikti nebeigsies ar šodienas balsojumu. Politika Eirovīzijā vienmēr ir spēlējusi savu lomu. Ja valstis sacenšas savā starpā, ir tikai likumsakarīgi, ka agri vai vēlu parādās arī politiskā dimensija."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Boikots ir īpaši sāpīgs finansiāli. Spānija ir viena no "lielā piecinieka" lielākajām finansētājām, kas ik gadu Eirovīzijas budžetā iemaksā vairākus simtus tūkstošus eiro un nodrošina saviem māksliniekiem automātisku vietu finālā. Tās izstāšanās nozīmē, ka lielāka daļa izmaksu būs jāsedz pārējām lielajām valstīm. Maciņus plašāk būs jāver arī mazākām valstīm.

Konkursa boikotam pievienoties apsver arī Islande, Beļģija un Somija, savukārt Latvija pagaidām nav paudusi gatavību to darīt.

Pols Džordans
Eirovīzijas eksperts

"Es domāju, ka ar laiku arī šīs pāries. Eirovīzija jau iepriekš ir izgājusi cauri sarežģītiem periodiem. Taču līdz ar sociālo mediju uzplaukumu viss ir kļuvis skaļāks, toksiskāks un daudz vairāk sašķeļošs. Ironiski, ka konkursa sauklis ir "Vienoti mūzikā", bet realitātē tas arvien biežāk tiek dalīts ar politiku."

Jāpiebilst, ka notiekošais neizbēgami raisa paralēles ar Krievijas izslēgšanu 2022. gadā, pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ja toreiz Eiropa bija vienota, šoreiz tā ir dziļi sašķelta. Izraēlas dalības aizstāvji norāda, ka tās sabiedriskais medijs ir neatkarīgs un jāaizsargā preses brīvība. Pretējā pusē skan aicinājumi atzīt, ka Eirovīzija vairs nevar tēlot, ka atbilst savam sauklim – "Vienoti mūzikā".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm