Eksperti: šis bija kara laika samits

Rīgas samitā varbūt nav pieņemti vēsturiski lēmumi, taču tajā uzstādīti pragmatiski mērķi, ko nākotnē arī būs iespējams īstenot. Tā norāda ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa.

"Tas ir ļoti svarīgs samits. Varbūt, no Latvijas puses raugoties, mums gribējās, lai viņš būtu skaļāks, ar tādiem vēsturiskiem notikumiem pārpilnāks. Latvijas uzstādījums arī bija tāds, ka labāk ar minimāliem mērķiem un tomēr maksimāliem rezultātiem, nekā otrādāk," samita rezultātus vērtē ārpolitikas eksperte, LU profesore Žaneta Ozoliņa

Eksperte atzīst, ka, iespējams, Gruzija, Ukraina un Moldova vēlējās, lai samits vairāk sekmētu to tuvināšanos Eiropas Savienībai. Tomēr, viņasprāt, jau par sasniegumiem var uzskatīt arī finansiālo palīdzību Ukrainai, un solījumu Gruzijai un Ukrainai par vīzu režīma atvieglošanu ar Eiropas Savienību, ja valstis īstenos reformas.

"Es pieņemu, ka šīm valstīm tīri praktiski bija lielākas cerības, taču šīs cerības, nevarētu teikt, ka viņas tika pilnībā apglabātas, vai par viņām netika runāts," uzskata Ozoliņa.

Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka Rīgas samitam bijusi arī simboliska vērtība. "Rīgā notiekošais Austrumu partnerības samits kalpo kā simbolisks notikums ar augstu politisko vērtību, lai vēlreiz pateiktu sešām Austrumu partnerības valstīm, ka Eiropas Savienība nav par tām aizmirsusi."

Vienlaikus samits pierādījis, ka sešām Austrumu partnerības valstīm ir ļoti dažādas intereses un atšķirīga ārpolitika, tāpēc tām ir grūti atrast kopīgu valodu savstarpēji. Eiropas Savienību un sešu Austrumu partnerības valstu pārstāvju tikšanās nosaukta par kara laika samitu. Ņemot vērā sarežģīto ārpolitisko fonu, pieņemtie lēmumi bijuši piesardzīgi.