Eksperts: grozīt Satversmes 1. pantu vai pat piedāvāt to grozīt es sauktu par neprātu

Iniciatīvas autori, kuru priekšgalā ir Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme, uzskata, ka "Zaļais referendums" Latvijā iezīmētu cerīgu pagriezienu, kuram sekotu nopietna likumu izstrāde.

Referenduma idejas autori uzsver, ka Latvijā vēl esot daudz kas jāmaina, lai mēs sevi varētu dēvēt par zaļu valsti. Un tieši tādēļ šāds raksturojums – zaļa valsts – esot jāieraksta Satversmē, tādējādi likumdevējiem liekot apņemties īstenot videi un veselībai draudzīgu politiku. Tiesa, šī iniciatīva, raisa arī gana daudz neskaidrību.

Jaunzeme kopā ar domubiedriem iecerējusi rīkot tautas balsojumu, kurā cilvēki tiks aicināti balsot par Satversmes 1. panta papildināšanu. Referendumā jautājums skanētu: "Vai esat par Satversmes papildināšanu, izsakot Satversmes 1. pantu šādi – "Latvijas ir neatkarīga, demokrātiska, zaļa republika.".

"Pareizais termiņš būtu ilgtspējīgs, bet mums kā tautai šis "ilgtspējīgs" nesēž uz mēles, nesēž smadzenēs, arī Eiropas birokrātijas koridoros šis vārds ir kļuvis sauss. Patiesībā ir runa par ilgtspējīgu Latviju, bet mēs viņu formulējam kā zaļu, kas iekļauj lauksaimniecību, dabisko lauksaimniecību, tas iekļauj pārvaldi, tehnoloģijas, zinātni, izglītību, veselību, daudz citas lietas.

"Zaļā referenduma" idejas atbalstītājiem – mediķiem, grāmatizdevējiem un citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – šķiet, ka Satversmes 115. pants, kurš jau runā par labvēlīgas vides nodrošināšanu, nav pietiekošs un neatbilst arī mūsdienu realitātei.

"Tik aptuvens un nekonkrēts teksts, es agrāk nebiju tam pat pievērsusi uzmanību, rūpējas par labvēlīgu vidi un informē par tās stāvokli – šeit nav par dabu! Tur nav, tur nav par to, uz ko šobrīd tiecas visa cilvēce, jo īpaši Eiropa," uzskata grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece Vija Kilboka.

Idejas autori uzsver, ka, jo vairāk vide tiek piesārņota, jo vairāk pasliktinās cilvēku veselības stāvoklis. "Dabai, tāpat kā mums, ir tiesības, un bez šīs planētas mēs nevaram, viņa bez mums var. Un to vajadzētu atcerēties visiem cilvēkiem, kas veido likumdošanu," noteic Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece.

Referenduma idejas autoriem gan nebija tik viegli noformulēt, kas tieši mainītos, ja Satversmē tiktu ierakstīts, ka Latvija ir zaļa valsts. Runa varētu būtu par bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanu, plastmasas maisiņu un minerālmēslu izskaušanu, atteikšanos no fosilā kurināmā, kā arī stingrāku kontroles mehānisku ieviešanas.

"Pārtraukt tērēt fosilo kurināmo, jebkādā veidā pārtraukt importēt šo narkotiku, šo adatu, uz kuras mēs sēžam, un tā vietā savākt ogļskābo gāzi caur mūsu mežiem un lauksaimniecību, un ražot skābekli," uzskaita AS "Latvijas Valsts meži" komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

"Zaļā ekonomika nenozīmē, ka Latviju mēs gribam pārvērst par brīvdabas muzeju, kur neviens neko nedrīkst darīt. Un, ka visur ir tikai saudzējamās teritorijas. Mēs vēlamies padarīt Latviju zaļu ar mūsdienīgiem līdzekļiem. Un tiešām daudzus resursus mēs izmantojam ātrāk nekā tie spēj atjaunoties," piebilst Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V).

"Zaļā referenduma" autori sākumā veiks iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot, vai šādam referendumam vispār būtu sabiedrības atbalsts. Tikai pēc tās tikšot lemts, vai Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegt Satversmes grozījumu projektu.

Tikmēr konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars sarunā ar TV3 Ziņām norādīja uz vairākiem būtiskiem – juridiskiem – apsvērumiem, kāpēc šāda referenduma rīkošana ir teju neiespējama.

Vārdam "zaļš" būtu jābūt ļoti konkrētam formulējumam, ko tas nozīmē un kādi konkrēti kritēriji Latvijai kā zaļai valstij jāizpilda. Pastars arī uzskata, ka šādai juridiskai normai nebūtu jāatrodas Satversmes 1. pantā, bet citos valsts plānošanas dokumentos.

Edgars Pastars

eksperts

Protams, ka juridiski to nevar formulēt šādā veidā, tas ir, pirmkārt. Otrkārt, grozīt Satversmes 1. pantu vai pat piedāvāt to grozīt, es to drīzāk sauktu par neprātu! Jo, lai šādus grozījumus pieņemtu, ir vajadzīgs ļoti būtisks vairākums, jānobalso vairāk nekā pusei no visiem balsstiesīgajiem. Šāds referenduma jautājums noteikti nepārvarētu Centrālās vēlēšanu komisijas filtru, kāds ir noteikts šāda likumprojekta izvērtēšanai, es par to esmu pilnīgi pārliecināts.

Lai referendums būtu sekmīgs, vairāk nekā pusei balsstiesīgo Latvijas pilsoņu jānobalso "par". Līdz šim tik lielu balsu skaitu izdevies savākt tikai Valodas referendumā, un Pastars neredz šobrīd nevienu sabiedrībā tik būtisku jautājumu, kas spētu mobilizēt tik lielu vēlētāju masu.