Uz saturu

Epidemioloģiskās prasības skolām ir liels izaicinājums

No pirmdienas, 15.novembra, pēc ilgāka laika vairums Latvijas skolu atkal piepildīs visu klašu skolēni, taču skolas solos jāatgriežas, ievērojot stingras Covid-19 drošības prasības, strādāt vairs nedrīkstēs nevakcinēti skolotāji. TV3 Ziņas skaidroja, ar kādiem izaicinājumiem skolām tagad būs jātiek galā.

2021. gada 13. novembrī 20:00

Kamēr vairumā Latvijas izglītības iestāžu klātienē mācības atsāksies pēc nepilna mēneša pauzes, Ādažos normālas mācības skolas solos nav notikušas pat teju divu mēnešu garumā – septembra beigās šeit Covid-19 sāka izplatīties nekontrolēti, tādēļ skola bija spiesta pāriet uz attālināto mācību režīmu teju visās klašu grupās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirmdien gan skolā atkal atgriezīsies nu jau visi – vairāk nekā 1700 audzēkņi. Tāpat, kā citām mācību iestādēm, lai skološanās varētu notik, jāievēro vairākas epidemioloģiskās drošības prasības. Piemēram, noteikts, ka skolā nedrīkst pārklātes audzēkņu plūsmas, ko Ādažu vidusskola sauc par neiespējamu pienākumu.

Česlavs Batņa, Ādažu vidusskolas direktors

"Šie noteikumi nav domāti skolām, kur mācās tūkstoši. Mēs cenšamies ievērot normatīvos aktus, mēs šo plūsmu nodalīšanu veicam ar pedagoģisko personālu – beidzas mācību stunda, nākamo klasi pavada, neļaujot satikties un komunicēt ar citām klasēm."

Tāpat skolām jānodrošina, lai drūzmēšanas nenotiek pusdienošanas laikā, jāveido grafiki, lai klašu burbuļi nepārklātos. Tomēr lielajās skolās arī tas neizpildāmi.

Česlavs Batņa, Ādažu vidusskolas direktors

"Mūsu telpas nav tik plašas, lai varētu ievērot distanci starp galdiem, sasēdināt, lai nekrustojas. Un tā ir tā galvenā problēma. Varbūt dažu brīd, pieņemot šos lēmumus, būtu labi atbraukt uz lielu skolu un konstatēt, vai šādi apstākļi, ko piedāvā Ministru kabinets, var tikt ievēroti, vai tā ir butaforija. Un, ja tā ir butaforija, kāpēc tādus vispār pieņemt?"

Līdzīgu uzskatu pauž arī Juglas vidusskolas direktore. Arī tur skolēnu skaits liels – pārsniedz 1500. Šeit skolas vadībai lielākās bažas par mācību stundu norisi, kur ierasti kopā skolojas vairākas klases. Ja vidusskola stundas atsevišķos priekšmetos burbuļus jaukt ir ļauts, pamatskolā tas ir liegts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Helēna Vilkosta, Juglas vidusskolas direktore

"Mūsu skolā tas ir liels izaicinājums. Jo mums ir jauktās grupas svešvalodās. Un līdz ar to, lai nodrošinātu, ka katrai atdalītajai klases daļai ir pedagogs, mums vienkārši nav tādu resursu. Un tad sanāk mazliet tāda procesa imitācija. Mēs meklējam telpas, kur skolotājs var kaut kur līdzās operēt, bet tā jau vairs nav tik pilnvērtīga stunda, ja tā ir kopīga.’

Turklāt resursu vēl vairāk trūks no 15. novembra, kad nevakcinētie skolotāji vairs strādāt nedrīkst. Juglas vidusskolā, piemēram, ar pirmdienu atstādina četrus nepotētus skolotājus, Ādažu skola – piecus.

"Piemēram, vienā posmā 5.-12. klasē viens priekšmets mums nenotiek, jo konkrētā priekšmeta skolotāji iet prom. Tas mums arī šobrīd sagādā raizes. Mēs strādājam, lai mācību process trīs priekšmetos neapstātos, bet jāsaprot, ka, izsludinot vakanci, šī sarežģītā situācija neskar tikai vienu skolu, tas skar visu valsti," norāda Ādažu vidusskolas direktors.

"Visa pandēmija un arī šī situācija izkristalizēja vienu milzīgu problēmu ar kadru trūkumu izglītības sistēmā. Un tā nav risināta gadiem, līdz ar to šis bija tikai tāds lakmusa papīrīts," saka Juglas vidusskolas direktore.

Pedagogu arodbiedrība gan pārliecināta – situācija būtu vēl kritiska, ja no pirmdienas darbu būtu jāpamet arī tiem skolotājiem, kuri saņēmuši tikai pirmo vakcīnas devu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Inga Vanaga, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja

"Ja mēs nebūtu panākuši to, ka no pirmdienas var strādāt pilno vakcinācijas ciklu neizgājušais, tad tiešām būtu haoss. Jo nebūtu šoferīši, kas var aizvest bērnus, nebūtu pavāru, kas var sagatavot ēdienu, pirmsskolas grupiņas būtu slēgtas un skolās mācību priekšmeti nenotiktu vairāku nedēļu garumā."

Tomēr izrādās, lai gan pirmdien ar nevakcinētajiem darbiniekiem līgumi tiks lauzti, un tur neko darīt vairs nevar, joprojām ir skolotāji, kuri noteikumiem pretojas, galvassāpes radot nevienam vien direktoram.

Inga Vanaga, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja

"Godīgi sakot tiešām traucē iestādes vadītājiem efektīvi vadīt procesus. Ir pedagogu trūkums, ir cilvēki, kas iet kaut kādās neizprotamās darba nespējas lapās. Šobrīd jauna tendence jeb trends ir parādījies, darbinieku pēkšņa vēlme izmantot ikgadējo avaļinājumu. Es domāju darbinieki tādi, kuri nav vakcinēti."

Cik kopumā skolotājiem, kuri baidās no potēm, darbu no pirmdienas būs jāpamet, sākusi pedagogu arodbiedrība. Tikmēr situāciju jau apkopojusi galvaspilsēta – tur no aptuveni 7500 skolotāju, pirmdien darbu uzteiks 235 pedagogiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm