Mūsu valsts dibināšanas svinības ar dažādiem pasākumiem aizvadītas visā Latvijā. Rīgā par tradīciju kļuvusi ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Un, kā ierasts, notika arī Saeimas svinīgā sēde. Daiga Mieriņa savā uzrunā atgādināja, ka brīvība nozīmē arī spēju ieklausīties, cienīt un veidot dialogu.
Valsts svētku diena Rīgā sākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc tam valsts augstākās amatpersonas devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. To vēroja arī Renāte ar dēlu Evertu. Viņiem 18. novembris ir īpaši svētki: "Šī ir mūsu tradīcija tāpēc, ka orķestrī spēlē mūsu tētis un vīrs. Kā katru gadu ļoti patriotiskā noskaņojumā. Sirsnīgi, ģimenes lokā pie svētku galda, pieminot Latviju."
Tradīcija nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa ir arī Sandras ģimenē: "Mēs to darām katru gadu, nedaudz nostiprināt Latvijas mīlestību un zināšanas par to, kas ir mūsu vērtības. Un svinēt arī to, ka mēs esam brīva valsts. Atgādināt par to, kas tad mums ir svarīgi."
"Es domāju, ka man ir priecīgs noskaņojums. Es arī ļoti ceru, ka mums Latvija paliks brīva," saka Polīna.
Savukārt kādā draugu kompānijā par tradīciju kļuvusi došanās skrējienā. "Vienmēr startējam no Brīvības pieminekļa. Tā, ka šeit ir starts, šeit ir finišs. Satiekam draugus, kurus varbūt ikdienā tik bieži nesanāk satikt. Absolūta tradīcija, svētku noskaņojums, fotogrāfijas un lepnums par valsti," saka Gatis.
"Mēs skrienam Latvijas karti, kontūru. Uzliekam GPS un tad beigās sanāk Latvijas karte un smukas bildītes, un viss ir forši," skaidro Ervīns.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Distances garums mēdz atšķirties. Šodien par godu Latvijas dibināšanai viņi devās sešu kilometru garā skrējienā.
Tikmēr valsts augstākās amatpersonas pēc stundas pulcējās Saeimas namā. Daiga Mieriņa, norādot, ka sabiedrībā valda atšķirīgi uzskati, aicināja apstāties, ieklausīties un meklēt kopīgo: "Svētkos pieņemts runāt par labo, par padarīto un teikt paldies. Tomēr šodien, kad pasaulē un arī mūsu sabiedrībā ir jūtama spriedze, man šķiet svarīgi runāt atklāti par to, kas mūs vieno, un to, kas reizēm šķeļ. Laikā, kad daudz tiek runāts par ārēju apdraudējumu, pēdējo mēnešu notikumi rāda, ka daudz lielāks drauds mūsu sabiedrībai ir ideoloģiskas cīņas. Plaisas sabiedrībā kļūs dziļākas, un tās plēš mūs katru savā virzienā. Reizēm šķiet, ka aizmirstam, ka brīvība nozīmē arī spēju ieklausīties, cienīt un veidot dialogu."
"Tikai kopā mēs esam spēks un tikai kopā mēs varam stāvēt pretī jebkam kā nesatricināms vairogs," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Aicinājumam būt vienotiem pievienojas bijusī žurnāliste, Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica. 18. novembris viņai ir svarīgākie svētki: "Vārdi jau neizskan tukšumā. Tiem arī ir sava nozīme. Es domāju, jo vairāk mēs par to runājam, jo arī dziļāk tas mūsos iesēžas. Un tie arī sāk darboties. Tātad, es domāju, ka tie iedarbosies un mēs būsim kopā. Jo latvieši vienmēr to spēj, ja ir vajadzība. Citādāk mēs varbūt kašķējamies un nezin’ ko, bet, kad vajag, mēs tomēr esam visi kopā."
Svinības Saeimas namā, kā ierasts, noslēdzās ar tostu, vēlot saules mūžu Latvijai.
