Glābēji cer, ka laikapstākļi Lieldienu brīvdienās atturēs no kūlas dedzināšanas
Kūlas dedzinātāju skaits ar katru gadu samazinās. Tomēr, neraugoties uz kopējo samazinājumu, kūlu aizvien tiek dedzināta. Ik pavasari no tās dedzināšanas izceļas postoši ugunsgrēki. Trešdien, 28. martā, plašu kūlas ugunsgrēku dzēsa Spilves pļavās, savukārt ceturtdien – Rumbulā.
Abos gadījumos policija skaidro ugunsgrēku izcelšanās iemeslus. Ar katru gadu mazāk kūla tiek dedzināta lauksaimniecībā izmantojamajās platībās, jo – ja tas notiek, zemnieks nesaņem atbalsta maksājumus. Pērn kūlas ugunsgrēkos izdega 300 hektāri lauksaimniecības zemes. Desmitā daļa jeb 30 hektāri ir bijušas platības, kuras pēc tam pieteiktas atbalsta saņemšanai. Pērn atbalsta maksājumi atteikti vairākiem desmitiem zemnieku, jo viņu lauki deguši.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Juris GriņevičsLauku atbalsts dienesta Kontroles departamenta direktorsMēs konstatējam faktu, ka degusi kūla, uzmērām platības, cik daudz ir izdedzis. Ja zemnieks piesakās uz maksājumu, mēs redzam, cik liela platība ir izdegusi un attiecīgi samazinām maksājumu.
Glābēji cer, ka šogad kūlas dedzināšanu varētu kavēt laikapstākļi Lieldienu brīvdienās, kad laiks nebūs silts un saulains. Par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām draud līdz 700 eiro liels naudas sods. Ja, dedzinot kūlu, aizdegusies kāda ēka, radīti lieli zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks, iestājas kriminālatbildība.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 29. martā, Rumbulā bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks.
Ugunsgrēks Rumbulā
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
