"Hersona: cilvēku safari." Rīgā demonstrē dokumentālo filmu par okupantu noziegumiem Ukrainā
Filmas autore – amerikāņu kara korespondente Zarina Zabriski, kura pati jau kopš kara sākuma strādā Ukrainā, dokumentālajā kino darbā iemūžinājusi pēdējo divu gadu Hersonas iedzīvotāju dzīvi pastāvīga terora un dronu uzbrukumu apstākļos, tomēr stāsts ir ne vien par kara šausmām, bet arī par to, kas saglabājas pat visgrūtākajos apstākļos – māksla, humors un cerība.
"Mana motivācija, gan filmu veidojot, gan to rādot pasaulei, ir glābt Hersonu, kas šobrīd ir vēl lielākās briesmās nekā to divu gadu laikā, kad es veidoju šo filmu. Šobrīd papildus ikdienas, ikstundas apšaudēm, bombardēšanai un visāda veida uzbrukumiem ir cilvēku safari, kas ir mazu dronu uzbrukumi civiliedzīvotājiem, civiliedzīvotāju medības," saka Zabriski.
Hersona krievu okupācijā atradās vairāk nekā pusgadu. Pēc tās atbrīvošanas 2022. gada oktobrī okupantu spēki atkāpās Dņipras pretējā krastā, mazāk nekā kilometra attālumā no Hersonas, un sāka apšaudīt iedzīvotājus ar droniem, raķetēm un artilēriju.
Dzīve tur notiek pazemē, Hersonas pilsēta šobrīd ir gandrīz pilnībā izpostīta, tā deg, visur ir dūmi, jo krievi met "Molotova kokteiļus". Ir atslēgta ūdens padeve, ir atslēgta elektrība, un ugunsdzēsēji nevar ierasties uz vietas, lai dzēstu ugunsgrēku, jo krievi gaida glābēju ierašanos, lai uzbruktu ugunsdzēsējiem, ātrās palīdzības automašīnām un tā tālāk.
Filmas seanss Rīgā ir daļa labdarības biedrības "Tavi draugi" notikumu sērijas, kas turpina atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņotos spēkus pirms Ukrainas Neatkarības dienas 24. augustā.
Tas patriotisms un uguns mūsos – nerimst, bet ir vajadzīgs laiku pa laikam šāds atgādinājums, šādi te ārpus ikdienas notikumi, kas palīdz mums arī pašiem labāk saprast, kāpēc mēs to darām un arī pārējiem cilvēkiem parādīt, kāpēc vajag atbalstīt tos, kuri dara un kāpēc vajag atbalstīt Ukrainu.
Piektdienas seanss kļuva par iespēju redzēt gan kadrus no okupantu triecieniem pakļautās Hersonas, gan dzirdēt garā nesalaužamo pilsētas iedzīvotāju liecības.
"Pāris reizes esmu bijis Ļvivā, tagad, kara laikā, tāpēc nekāds pārsteigums, bet nojausma bija. Pat grūti pateikt, kādas ir emocijas, pat grūti saprast, kā tie cilvēki spēj tur dzīvo, kā viņi ir to pieņēmuši, un jā, cilvēki spēj adaptēties visam tam," saka Raivis.
Savukārt Gunta norāda: "Lai viņiem Hersonā ir vislielākā Dieva aizsardzība. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Ukraina ir ļoti stipra, cilvēki stipri, un atbalsts arī būs lielāks nekā līdz šim. Dievs dod! Kad karš sākās, jūs droši vien zināt, bija tāda akcija – audzēsim savās mājās saulespuķes, lai Ukrainai ir vieglāk uzvarēt. Lai visi krievvalodīgie, kas dzīvo mūsu ielā, es viņiem skaļi saku – tās ir včestj pobedi Ukraini!"
Visi dokumentālās filmas ieņēmumi tiek ziedoti Hersonas civiliedzīvotāju un aizstāvju atbalstam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
