"Iedodiet Latgalei makšķeri" – Elksniņš aicina mainīt likumu, lai reģionam piesaistītu investorus
Jāpārstrādā pierobežas attīstības plāns, jāatrisina problēmas civilajā aizsardzībā, jānodrošina, ka cilvēki grib palikt reģionos. Tie ir jautājumi, kuriem uzmanību Valsts prezidentu pievērst aicināja austrumu novadu vadītāji. Tikšanās aizritēja Militārās padomes formātā, bet ne reizi vien izskanēja, ka drošības garants pierobežā ir cilvēki, kuri paliek tur dzīvot, nevis izvēlas aizbraukt.
Lielvārdes militārajā bāzē uz tikšanos ar prezidentu pirmdien, 2. decembrī, bija ieradusies lielākā daļa austrumu pierobežas novadu vadītāju.
Jautājumu, ko pārrunāt, bija ārkārtīgi daudz.
Gulbenes mērs, "Latvijas Reģionu apvienība" pārstāvis Andis Caunītis, norādīja, ka jāturpina diskusija par NMPD dienesta reorganizēšanu. "Ja runājam par ārējo un iekšējo drošību, tad tā ir iekšēja drošība. Nevar rēķināt NMPD darbinieku skaitu pret cilvēku skaitu," tā uzskata Caunītis.
Tikmēr Balvu novada mērs no "Latgales partijas" Sergejs Maksimovs norādīja, ka viņš vēlas mierinājumu no Valsts prezidenta un armijas komandiera. "Atbildi uz sociālajos tīklos publicētā, ka tur pie Krievijas pulcējas un ka mums uzbruks. Vajag informēt, ka tur nekā nav, mēs visu redzam un mēs visu monitorējam," aicina Maksimovs.
Pārrunāto tematu lokā bija arī civilā aizsardzība, NMPD reforma, komunikācija ar iedzīvotājiem, ekonomiskais atbalsts pierobežai un daudzi citi jautājumi. Galvenais secinājums – drošību austrumu novados neradīs tikai militārās bāzes vai karavīru klātbūtne. Svarīgākais – lai tur paliek cilvēki.
"Sākot no izglītības. Veselības aprūpe, sociālā aprūpe, kultūra, ceļi. Tās ir tās lietas, kuras, valstiski domājot, cilvēkiem jānodrošina. Te nevar runāt vienkārši par secinājumiem "Excel" tabulā, kur konstatēts, ka kāds pakalpojums ir neefektīvs."
Valsts prezidents Rinkēvičs tikšanās laikā Militārajā padomē norādīja, ka saruna bijusi plašāka nekā pienāktos dzirdēt.
"Tā bija plašāka saruna nekā prezidenta militārajai padomei varbūt pienākas dzirdēt. Šeit izskanēja daudz kritisku vārdu par atsevišķām lietām, daudz kas ir saistīts ar finansējumu, detalizēti pārrunājām par NMPD reformas plānu. Ir atsevišķi elementi, kur es gribēšu dzirdēt pamatojumu tieši saistībā ar austrumu pierobežu. Tas nenozīmē, ka es apšaubu šo plānu, bet ir vairāki jautājumi, kur vadītāji teica, ka nav saņemtas atbildes."
Plaši pārrunāts arī Reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais pierobežas attīstības plāns. Ar to iecerēts teritorijas stiprināt ne tikai militāri, bet arī ekonomiski, vienlaikus nodrošinot arī cilvēku atgriešanos pierobežā. Tiesa gan, nebija neviena novada priekšsēdētāja, kurš izstrādāto dokumentu atzītu par labu. Tas galvenokārt tādēļ, ka dokuments esot atrauts no reālajām vajadzībām, sevišķi trūkstot skaidrības par finansiālo atbalstu.
"Šobrīd ir skaidrs, ka to nevar panākt ar lieliem valsts ieguldījumiem. Visiem samazinājums, visiem trūkst naudas, bet tad iedodiet Latgalei makšķeri – šajā ziņā mēs būtu pateicīgi par izmaiņām Latgales SEZ likumā [Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums], kur varētu parādīt un ielikt dažādus bonusus attiecībā uz investoriem, kuri nāk un veido jaunas darba vietas."
"Es ļoti gribētu, lai mūsu valdība, strādājot pie pierobežas plāna atgriež ticību valstij, jo uz šo brīdi, kas notiek vai ir noticis saistībā ar lielām investīcijām "airBaltic", "Rail Baltica", "Latvijas dzelzceļā – mums īsti nav saprotams, ka visam atrodas finansējums un iespējas, bet, kad mēs runājam par austrumu pierobežu, tad tur mēs neko neredzam no jauna, viss ir tas pats vecais iestrādātais vai pat daudzi projekti jau ir apgūti no šī plāna," atzina Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Alders.
Valsts prezidents arī pauda cerību, ka šādā formātā – ar visiem austrumu novadu vadītājiem vienuviet – tiksies arī iekšlietu, finanšu, satiksmes un citi ministri.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
