Iedzīvotāji ir nobažījušies par Driškina ezera likteni; cēsnieku iecienītā atpūtas vieta ir pārplūdusi un aizaugusi

Bijušais mežsargs Ivars Eglītis ir pārliecināts,- slavenais Driškina ezers iet postā. Vietējo iedzīvotāju iecienītā peldvieta izmainījusies līdz nepazīšanai. Un no skaistām baltām smiltīm ezermalā vairs neesot ne miņas.

Padomju laikos tika izrakti meliorācijas grāvji, un ūdens līmenis ezerā pazeminājās. Taču pirms diviem gadiem grāvjus aizbēra ciet. Ūdens līmenis ezerā palielinājies apmēram par pusmetru. Tas ietekmē arī apkārtējas teritorijas.

Apmēram pusotra kilometra attālumā no Driškina ezera mežs ir burtiski applūdināts. Koki slīkst ūdenī. Bijušais mežsargs ar nožēlu noskatās uz to, kā iet bojā 40-60 gadus veci bērzi.

Ivars Gailītis

Bijušais mežsargs

Viņš ar laiku kaltīs nost. Jau tagad bērziem galotnes redzat kādas.

Vietējais iedzīvotājs Jānis Vītoliņš iecerējis būvēt paštaisītā koka ceļa trešo kārtu. Ar katru gadu tas applūst arvien vairāk.

Jānis Vītolinš

Vietējais iedzīvotājs

Es nezinu, kā būs vēl pēc gada, diviem, pieciem, vai tā tālāk. Es nemāku pateikt. Jūs redzat, ārā pagaidām tiek pa šitādu ceļu.

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) skaidro,- Driškina ezers ir purva ezers. Pašlaik tiek īstenots projekts hidrauliska režīma atjaunošanai Gulbju salas purva apvidū.

Mārtiņš Zīverts

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks

Faktiski tika aizrakti meliorācijas grāvji tieši ar mērķi ūdens līmeni atgriezt vēsturiskajā līmenī. Tas automātiski nozīmētu ezera mazāku aizaugšanu, līdz ar to tas ūdens daudzums kļūtu arvien vairāk. Atjaunojot šo līmeni ir lielāka iespēja šo ezeru saglabāt kā ezeru ilgtermiņā.

Driškina ezeru, pēc ekspertu prognozēm, nākotnē sagaida tāds pats liktenis, kas pārējos purva ezerus. Ar laiku tas vienalga aizaugs.