Igaunijā aizliedz uz ietves novietot mašīnu kravas izkraušanai – vai Latvija sekos?

Tagad Igaunijā būs izvēlētas noteiktas ielas vai laika posmi, kad piegāde ir atļauta. Apsver iespējas izveidot piegādes punktus pie ielu malām, no kuriem preces tālāk nogādā ar kājnieku ratiņiem, elektriskajiem skrejriteņiem vai pat pašbraucošiem robotiem, kam atļauts pārvietoties pa ietvēm, nodrošinot nelielas preču piegādes bez auto transporta izmantošanas.

Taču, kāda situācija ir Latvijā? Šis temats raisījis diskusijas jau ilgi.

Latvijā sods simbolisks – par stāvēšanu uz ietves un velojoslām sods ir 30 eiro, kamēr stāvēt uz brauktuves, kur ir ceļa zīme, kas norāda, ka stāvēt aizliegts, sods – 40 eiro.

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvim Kārlim Kreķim soda apmērs nešķiet mazs: "Piemēram, 20 eiro sodu saņemsi piecas reizes nedēļā, tas ļoti liks padomāt, bet ja sods būs 100 eiro un saņemsi to reizi gadā, ja nav kontroles – tas pat nestrādās."

Latvijā šī ir problēma, sevišķi galvaspilsētā Rīgā, citviet Eiropā, piemēram, Nīderlandē, Amsterdamā – vecpilsētā preci ļauj izkraut tikai agri no rīta, kamēr gājēju plūsma vēl nav tik aktīva.

Kādi ir sodi Eiropā?

Francijā likums stingri aizliedz stāvēt uz ietvēm, sods ir aptuveni 135 eiro apmērā vai pat auto evakuācija, kas šķietami ir bargi, raugoties uz Latvijas naudas soda apmēru par stāvēšanu uz ietves. Parīzē šo bieži kontrolē arī ar foto fiksāciju, mobilo kontroles vienību.

Vācijā likums arī vispārēji aizliedz transportlīdzekļiem stāvēt uz ietves, taču tur to risina ar iezīmētām ietvju zonām, kur transportlīdzeklim daļēji atļauts uzbraukt uz ietves marķētajā zonā. Atsevišķos gadījumos iespējama piegāde, ja netiek bloķēta pāreja vismaz 1m platumā. Un likuma neievērošanas gadījumā sods svārstās naudas summas apmērā no 55 līdz 100 eiro.

Spānijā arī ir aizliegts stāvēt uz ietvēm, ja vien nav speciāla pašvaldības atļauja, piegādes zonām ir noteikti laika posmi un izkraušanās vietas ir marķētas. Gājēju prioritāte ir īpaši izteikta Barselonā, Madridē, tādēļ arī sodi mērāmi līdz pat 200 eiro, par transportlīdzekļa novietošanu uz ietves.

Latvijas regulējums ārpus kontroles

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis min, – problēma rodama jau Latvijas regulējumā.

"Satiksmes ministrijas izdotas komersantu atļaujas uzņēmumiem un sākotnēji tās bija – "Latvijas pastam", kurjerpiegādēm, tagad faktiski jebkurš uzņēmums to var izņemt, un ir izsniegtas apmēram 400 atļaujas, tas nozīmē, ka pilnīgi legāli var pārkāpt noteikumus un stāvēt uz ietvēm, kur to nedrīkst. Tas principā  tagad ir ārpus kontroles situācija, ko izmanto arī pārtikas piegādēm, veikaliem, kas ko piegādā. Tagad pat nav jābūt atļaujai transporta stiklā, jo mainīja noteikumus, kas paredz, ka datubāze ir internetā un policija pārbaude pēc numura vai viņi var stāvēt vai nē, līdz ar to cilvēks no malas nezin vai tas piegādātājs ir saņēmis atļauju," saka Krēķis.

Ietvīte pic.twitter.com/aK9Exs7RtA

— vides nepieejamības departaments (@nibures) June 30, 2025

Kā arī apvienības pārstāvis norāda: "Pašlaik šis veicina, ka arī vieglās mašīnas tieši to pašu dara, kas būtībā attīsta anarhiju, arī "Bolt" piegādes – viņi dara tieši to pašu, kas nozīmē tas pavelk zem sevis tādu vispārēju likuma neievērošanu. Viņi zina to, ka policija nesodīs, jo ir noslogota, proaktīvi nedarbojās."

Komentējot novēroto praksi citviet Eiropā, apvienības pārstāvis stāsta, ka policija pievērš uzmanību tam, vai transportlīdzeklis novietots ilgstoši un kāda darbība vispār notiek. "Ja policija pastāv kādas minūtes un neviena nav, tad ir sods, jābūt kaut kādai darbībai, lai nav tā, ka noliec uz pusstundu un tad brīvi kaut kur pastaigājies," piebilda Krēķis.

Krēķis vērtē, ka pašvaldības policijai jau ir pietiekami liels slogs. Lai veiksmīgi kontrolētu situāciju, būtu nepieciešams noformēt atsevišķu transportlīdzekļu komisiju, kas šādus pārkāpumus konstatētu.

"Rīgā pašvaldības policijai uzlikti ģimeņu konflikti, dažādas lietas, ko nedara Valsts policija, līdz ar to Rīgā to ir grūti izdarīt, ekipāžas ir maz, un viņiem negribētos pārmest," skaidro Krēķis.

Tāpat Krēķis norāda, ka "kurjera piegādes uz tām tiesībām, ļoti manipulē. "Ka bez piegādēm vispār apstāsies dzīve pilsētā, ka nevarēs pievest pārtiku un vēl nezin ko, bet realitāte ir tāda, ka viņi vienkārši negrib maksāt šoferiem, viņi maksimāli izmanto darbiniekus, lai maksātu mazāk, un lai varētu ātrāk tajā laikā piegādāt pretējā gadījumā viņiem vajadzētu palielināt auto vienību skaitu, vairāk šoferu un vairāk viņiem maksāt," saka Krēķis.

Taču "DHL Latvija" direktors Artis Dekšenieks pārstāvot piegādātāju pusi skaidro, ka "likuma grozījums un kā Igaunijā pilnībā aizliegt apstāšanos uz ietves preču izkraušanai tiešām ļoti apgrūtinātu klientu apkalpošanas ātrumu, zinot pilsētas autostāvvietu noslogojumu. Ja Latvijā tiktu ieviests kas līdzīgs, tas noteikti ļoti sarežģītu piegādes ķēdi un klientu apkalpošanu."

Kreķis norāda: "kopumā tā ir problēma, ko bieži vien paši iedzīvotāji neapzinās, tāpēc, ka ir pieraduši pie tādas situācijas, kas turpinās gadiem un viņi paši nesaprot, ka ir apdraudētā situācijā, kamēr kādu nenobrauks vai nebūs traumas – nesapratīs. Taču no uzņēmuma puses tur ir tīra demogoģija, lai nevajadzētu maksāt un varētu pa lēto ātrāk pievest līdz durvīm. Agrāk, kad policija aktīvi sāka sodīt, piegādātāji uzreiz sūdzējās domei, ka biznesam ir grūti."

Kā uzlabot esošo situāciju? Apvienības un piegādātāju viedokļi dalās.

Apvienības pārstāvis ir pārliecināts, ka "jāsāk ar licenču pārskatīšanu, jo patlaban lielākā daļa neko nepārkāpj, visu dara likumīgi un līdz ar to tur neko nevar izdarīt, kamēr likumīgi ir iespēja ko tādu darīt un nav nekādu mehānismu kā to licenci atņemt" Kā arī "pilnībā vajadzētu aizliegt stāvēt uz ietvēm, es neredzu mūsdienās nekādu reālu iemeslu kāpēc vajadzētu būt kaut kādām piegādēm īpašām tiesībām."

Taču "DHL" direktors min, ka "mēs apkalpojam klientus, kas maksā pilsētai nodokļus, uzskatu, ka ekspress piegādes noteikti ir svarīga biznesa un ekonomikas attīstības daļa. Tāpēc ja tiktu domāts par līdzīgu ierobežojumu ieviešanu arī Rīgā, tad pašvaldībai vajadzētu parūpēties par to, lai pie katras ēkas ir pieejama autostāvvieta piegādes transporta līdzekļiem."

Strikti ierobežojumi netiek plānoti

Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāvis TV3 sacīja, ka šobrīd netiek plānoti striktāki ierobežojumi piegādes transporta stāvēšanai uz ietvēm, taču, ja tiks mainīti šobrīd spēkā esošie noteikumi, pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīs iesaistītās puses.

Satiksmes ministrijas pārstāvei taujājot, norādija, ka viņi neveicot kontroli un neveidojot statistiku, tādēļ nespēj atbildēt vai šī problēma pašlaik ir aktuāla.

Tomēr apvienības pārsrāvis teic, ka šī tēma jau vairākus gadus ir aktuāla, tāpēc drīzumā aizvadīs tikšanos ar satiksmes ministru.