Igaunija piedzīvojusi zemestrīci! Vai arī Latvijā ir zemestrīces, un cik tās ir spēcīgas?

Pazemes grūdiens notika netālu no piekrastes Igaunijas ziemeļrietumos. Hījumā un Vormsi salu tuvumā zemestrīces aizvadītā gadsimta laikā ir notikušas vairākas reizes. Stiprākā bijusi 1976. gadā, kas bija trešā lielākā reģistrētā zemestrīce Baltijas reģionā.

15. jūlijā notikusī 2,1 magnitūdu stiprā zemestrīce Baltijas apgabalam nav nekas ļoti neparasts, taču nav arī ikdienas notikums. Latvijas Universitātes ģeoloģijas profesors Valdis Segliņš norāda, ka 2,1 magnitūdas spēku varam sajust arī ikdienas gaitās.

Valdis Segliņš

Latvijas Universitātes ģeoloģijas profesors

Nostājieties kādu divu metru attālumā no tramvaja sliedēm. Lai tas tramvajs paiet garām, tās ir tās sajūtas.

Latvijas Valsts ģeoloģijas meteoroloģijas centrā (LVĢMC) arī tika fiksēta Igaunijas piekrastē notikusī zemestrīce.

Zemes dzīļu nodaļas vadītāja norāda, ka grūdiens notika 12 kilometru dziļumā, kas ir salīdzinoši sekli, jo spēcīgu zemestrīču epicentrs parasti ir vairāku desmitu kilometru dziļumā.

Latvijā spēcīgākās zemestrīces ir reģistrētas pirms krietna laika. Tās ir bijušas vairākas, nesenākā zemestrīce ar postījumiem notika pirms vairāk nekā simts gadiem.

Savukārt nesenākā jūtamā zemestrīce Baltijā, tostarp Latvijā, bija jūtama 2004. gadā. Tās epicentrs bija Kaļiņingradā, un pat vairākus simtus kilometru attālajā Latvijā vājākām būvēm bija radušies bojājumi.

Eiropā zemestrīces visbiežāk ir jūtamas Vidusjūras apkārtnē. Pēc Rihtera skalas līdz sešām magnitūdām zemes svārstības ir nenozīmīgas vai ar niecīgiem bojājumiem, taču jau spēcīgāki satricinājumi var būt pat ļoti postoši. Speciālisti norāda, ka  bieži vien zemestrīces izraisa cilvēku darbība, sprādzieni vai pat reaktīvās lidmašīnas, pārsniedzot skaņas ātrumu.