Ivars Zariņš: Neko nedarot, inteliģentu imigrantu vietā dabūsim Džamšutus un Ramšutus
Lai nākotnē kompensētu darba roku trūkumu, Latvijai gadā būtu jāuzņem no desmit līdz divdesmit tūkstošiem imigrantu. Tā uzskata migrācijas eksperti, kurus trešdien uzklausīja Saeimas deputāti. Tikmēr aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju kategoriski iebilst darbaspēka ievešanai un uzskata, ka no imigrantiem Latvijai nekāda labuma nebūtu.
"Ir jānotiek brīnumam, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos," uzrunājot Saeimas deputātus saka demogrāfs Ilmārs Mežs. Jaunākie dati liecina, ka ir sākusi samazināties dzimstība par spīti tam, ka atbalsts jaunajām ģimenēm bijis augošs. Lai mazinātu darbaspēka trūkumu, Ilmārs Mežs Saeimu aicina domāt par to, kā piesaistīt imigrantus.
Izvēle ir, vai nu mēs radām pietiekošā skaitā savus cilvēkus, un tas ir ļoti vajadzīgs. Jūs jau, nav noslēpums, sekojat līdzi un zināt, un viens otrs aktīvi darbojas šajā jautājumā, bet tas diemžēl nevar nodrošināt resursu Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamajai izaugsmei. Un tad noteikti ir jādomā par kaut kāda apjoma imigrāciju.
Demogrāfa vērtējumā ne tik tālā nākotnē ik gadu būtu jāuzņem no desmit līdz divdesmit tūkstošiem imigrantu. Viņš uzskata, ka problēmu daļēji risinātu sezonālo viesstrādnieku uzņemšana. Uz ko deputāti atbildēja, ka tas jau notiek.
Kā būtu ar 500 vai 1000 baltkrievu sezonāliem laukstrādniekiem Zemgales plašajos tīrumos?
Saeima tāpat tiek aicināta domāt par to, lai darbavietas piedāvātu ārvalstu studentiem, kuri izglītību iegūst Latvijas augstskolās. Taču, kā liecina aptaujas, iedzīvotāji imigrantus Latvijā negrib redzēt. 77% aptaujāto uzskata, ka darbaspēka ieplūšana ir nevēlama. Atbildot uz jautājumu, vai migranti dod lielu pienesumu valstij, tam piekrīt tikai 9%, bet 84% pilnībā nepiekrīt. Tik negatīva attieksme nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī, saka migrācijas pētniece Agnese Lāce.
Latvijā ir visnegatīvākā attieksme Eiropas Savienībā pret imigrāciju – gan pret imigrāciju no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan pret imigrāciju no trešajām valstīm.
Par spīti sabiedrības noskaņojumam, opozīcijas deputāts Ivars Zariņš kolēģus aicina laikus sagatavot plānu viesstrādnieku uzņemšanai.
Protams, tagad ir tā, ka neviens šeit negrib redzēt migrantus nekādus. Bet tā reālā izvēle ir tāda, vai nu mums būs šeit tiešām viens inteliģents migrants vai desmit Džamšuti un Ramšuti. Ko mēs izvēlamies? Ja mēs neko nedarīsim, tad mēs dabūsim šo otro variantu.
Un arī koalīcijas deputāti pauž gatavību rīkoties, lai valsts būtu gatava darba roku trūkumu kompensēt, piesaistot iebraucējus.
Uzdevums mums bija šo migrācijas jautājumu uzturēt aktuālu, nebāzt galvu smiltīs iekšā un neizlikties, ka problēmu šeit nav.
Taču tam, cik Saeima ir nesagatavota šo problēmu risināšanai, apliecina kaut vai tas, ka deputāti apmulsa, spriežot, kurai ministrijai būtu jāuztic veidot migrācijas politiku.
Es īsti nezinu, kā mēs darbosimies. Kura ministrija darbojas mums ar regulēto imigrāciju? Nav mums laikam? Iekšlietu? Nē, nē, Iekšlietu ministrija darbojas drīzāk ar juridiskiem jautājumiem nevis ekonomiskiem.
Sēde beidzās ar ekspertu uzklausīšanu bez konkrētas vienošanās par turpmāko rīcību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
