Izgāzusies bēgļu informatīvā kampaņa; tiks noņemti mulsinošie plakāti "Mēs bēgtu"

Strīdīgo kampaņu "Mēs darītu tāpat!" pasūtīja ANO Bēgļu aģentūra, bet radošo risinājumu īstenoja reklāmas aģentūra DDB. Rakstveida paziņojumā tā atvainojas visiem, kurus kampaņa aizskārusi, un skaidro, ka "mainīs kampaņas komunikāciju". Šis termins gan ir ļoti neskaidrs un nesniedz atbildes uz jautājumu, kas tad konkrēti tiks darīts. DDB izpilddirektors sākotnēji ar darbinieces starpniecību pauda gatavību TV3 Ziņām kameras priekšā pastāstīt par notiekošo, taču dienas gaitā atsūtīja šādu īsziņu:

Sveiks, Jāni! Man visa diena ir aizplānota, nav arī nekā vairs ko komentēt. Iesaku turēties pie vakardienas paziņojuma. Paldies par izpratni!

(Jautājums) Varat apstiprināt, ka kampaņa ir pārtraukta? Plakātus vairs neredz, jūsu kolēģe teica, ka tie tiks novākti.

Kampaņa netiek pilnībā pārtraukta, bet tiks veiktas nozīmīgas izmaiņas.

Sīkāki paskaidrojumi netika sniegti. No jebkādiem komentāriem izvairās arī kampaņas pasūtītājs – ANO Bēgļu aģentūra. Tās pārstāvis Latvijā, Didzis Melbiksis, uz jautājumiem par mīklaino kampaņas iesaldēšanu atbild vienā teikumā: ANO Bēgļu aģentūra šobrīd atturas no komentāriem.

Uz kampaņu reaģēja gan Ārlietu, gan Aizsardzības ministrija. Pēdējā asi kritizēja kampaņas saukli: "Mēs arī bēgtu", uzsverot, ka tā aizvaino karavīrus un zemessargus. Tagad ministrija pauž gandarījumu, ka kampaņu nolemts mainīt.

Anete Gnēze, AM preses nodaļas vadītāja:

Sakām paldies kampaņas rīkotājiem, ka viņi sapratuši mūsu domu. Aizsardzības ministrija nav vērsusies pret bēgļu situāciju kā tādu un tās humānajiem aspektiem, bet kampaņas vadmotīvu un saukli. Mēs atbalstām kampaņas, ar kurām sabiedrība tiek vienota, nevis šķelta.

Kuram gan negadās ieraut dubļainā šķērsielā – tā par kolēģu neveiksmi saka reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks:

Par galveno kļuva nevis līdzcietība un iejūtība pret cilvēkiem, kas pie mums meklē patvērumu, bet gan atteikšanās aizstāvēt savu valsti un mukt pie pirmā dzīvības apdraudējuma.

Stendzenieks akcentē, ka bēgļu kampaņas autori tikuši cauri vēl ar ļoti niecīgu negāciju devu. Šie saukļi citās valstīs tiku uztverti krietni agresīvāk.

Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks:

Ja šāda vēsts parādītos ASV – mēs arī bēgtu, vai Gruzijā, kura ir piedzīvojusi, ko nozīmē, kad sākas karš… Vai arī Francijā, Itālijā, kuri ir labi piemēri ar savu patriotismu. Mēs līdz galam neesam noformējuši savu attieksmi pret valsti, bet valstīs ar nobriedušu cieņu pret dzimteni, sekas varēja būt skarbākas.

Publiskajā telpā radušies arī jautājumi par kampaņas pamatu – socioloģisko aptauju, kurā atklājies, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju kara gadījumā bēgtu. Aptauju veikusi kādas norvēģu firmas "Norstat" Latvijas filiāle, kuras mājaslapā nav atrodama ne informācija par darbiniekiem, ne klientiem un nav atspoguļots pat neviens līdz šim paveiktais darbs.

Video