"Izkropļo patieso ainu". Melbārde norāda uz statistikas kļūdu kultūras naudas aprēķinos

Vērtējot nākamā gada budžetā atvēlēto finansējumu kultūrai, Melbārde sacīja, ka tas vissliktāk ietekmēs tieši kultūras nozarē nodarbinātos.

Atbildot uz jautājumu par iespējamajiem iemesliem šādam valdības lēmumam, politiķe sacīja, ka budžets tika veidots valdības maiņas laikā, pieļaujot, ka jaunā kultūras ministre nepaspēja pietiekami iepazīties ar situāciju: "Un acīmredzot pietrūka argumentu tā aizstāvēšanai."

Vienlaikus bijusī kultūras ministre sacīja, ka tiek uzturēts mīts par labi finansēto vai pārfinansēto kultūru Latvijā.

Skaidrojot, kā šis mīts veidojas, Melbārde sacīja, ka šajā nolūkā tiek izmantota statistika, tajā skaitā salīdzinoši izdevumi dažādās ES valstīs.

Pazudis statistikā

"Es arī pati ļoti uzmanīgi paskatījos, kas tad šajos izdevumos ir ierēķināts. Un man ir jāpiekrīt manam bijušajam kolēģim Sandrim Voldiņam, ka acīmredzot ir kaut kāda statistikas kļūda notikusi," skaidroja politiķe.

Pārskatot kultūras jomas izdevumu aprēķinus, Melbārde atradusi tādas pozīcijas, kuras "izkropļo patieso ainu".

"Jo tas, ko mēs ļoti skaidri redzam, ka situācija kultūrā nav laba, es pat teiktu – tā ir slikta," piebilda eiroparlamentāriete, uzsverot, ka augsti riski pastāv saistībā ar cilvēku atalgojumu, kas attiecīgi veicina profesionālu mākslinieku aizbraukšanu no valsts.

"Jāsaka, ka te pastāv sistēmiski riski, kas prasa rīcību," norādīja Melbārde. Viņa rosina rīkot semināru, lai iesaistītās puses pārrunātu, kā veidojas kultūras statistika.

"Es ļoti ceru, ka gada laikā jaunā ministre būs guvusi nepieciešamo pieredzi un argumentus, lai labāk aizstāvētu kultūras budžetu. Jo tajā brīdī, kad budžets top, tā, protams, ir milzīga cīņa par katru budžeta pozīciju un es pieļauju ka jaunajam ministram vienkārši ir pietrūcis laika," rezumēja kādreizējā kultūras ministre.

Algām budžets par īsu

Tikmēr patreizējā kultūras ministre Agnese Logina (P) intervijā LTV skaidrojusi, ka teju trešā daļa no nozares nākamā gada budžeta paredzēta kultūrizglītībai.

"Šie 243 miljoni ir summa, kas iet visai lielajai kultūras nozarei, no tās aptuveni trešā daļa tiek novirzīta kultūrizglītības lietām, tās ir 3 kultūras augstskolas, 10 profesionālās vidusskolas, 150 pašvaldību mūzikas, mākslas, deju skolas," klāstīja Logina.

Tāpat viņa atzīmēja, ka viena no lietām, kur redzams uzlabojums, ir "skolas somas" finansējums, tur pieejamais budžets tiek palielināts par 1,4 miljoniem eiro.

Logina arī norādīja tiek strādāts, lai kultūras darbinieku atalgojums tiktu celts. Vienlaikus šim mērķim būtu nepieciešams lielāks finansējums..

Kā ziņots, nākamā gada valsts budžets Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – sasniegs 243 075 885 eiro.