Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) savā mājaslapā izveidojusi jaunu rīku – čatu. Tur jaunieši var saņemt ekspertu konsultācijas par to, kā rīkoties grūtā brīdī.
Ar tiem psihologiem ir visai sarežģīta būšana . Cilvēks iegūst augstāko izglītību šajā jomā un nu sāks darboties , kā sertificēts Psihologs . Teorija ar visādām versijām ir laba lieta , bet ja nav prakses , tad tā teorija ir tikai diploms . Ir divas prakses . Viena , tā ir profesionālā darbība , bet otra būtu dzīves pieredze . Ja nav dzīves pieredzes , tad arī palīdzība , ko jauniešiem sniegs psihologi nebūs produktīva . Tā būs akadēmiska . Psihologs nav tas pats kas psihiatrs , kurš izraksta tabletes , lai ietekmētu ar ķīmisku darbību kādas nevēlamas funkcijas . Psihologam tablešu vietā ir jādod padoms , kā rīkoties un standarta akadēmiskie piemēri te nedos nekādu rezultātu . Diezgan bieži pašiem psihologiem personiskās problēmas ir neatrisinātā stāvoklī , jo visi esam tikai cilvēki , bet arī sava personiskā dzīve - tā ir Pieredze , kuru var izmantot , kā piemēru kādā Palīdzības saucienā citam cilvēkam . Pieaugušu cilvēku ir grūti pārliecināt un to izdarīt tikpat grūti ar saviem tuviem cilvēkiem , sievu , vīru , dēlu , meitu u.t.t. /Ko es tur viņu klausīšos , visu dzīvi sačakarējis un tagad vēl mācīs ! U.t.t. / Pusaudži uzticas tiem , kuri runā atklāti par tēmām , kuras reti kad ar savājiem pārrunājam mājās . / Tēt , izbeidz , es negribu ar tevi par tādām lietām runāt ! / Tāpēc ir jābūt gan savai pieredzei , kad dzīves situāciju novērojumiem tiešā tuvumā ! Tava personiskā pieredze noderēs citiem cilvēkiem . Telefons ir līdzīgi , kā zibeņnovedējs , bet labāk būtu šo zvanītāju uzaicināt uz šo Palīdzības biroju un tur tiešā veidā parunāt un sniegt padomu . Acīs skatoties runāt patiesību ir labāk , kā runāt pa telefonu , jo tiešā veidā varētu arī šo to pateikt Patiesāk un lietderīgāk . Būtu labi , ja jaunie studenti , kuri mācās būt par šīs profesijas pārstāvjiem , paralēli mācībām strādātu kādos sadzīves situāciju darbos , kur nāktos atrasties cilvēku mītnēs , vai sabiedriskās vietās . Varbūt arī skolās . Sociālie darbinieki , sadzīves iekārtu tehniķi ( ja ir spējas ) , nepilnas dienas pastnieki , picas piegādātāji arī der , sabiedriskā transporta biļešu kontrolieri un daudzas citas profesijas , kurās ir jābūt visdažādākās situācijās . Kādreizējās darba gaitās mums ikdienā nācās būt visādās situācijās , bet tik un tā periodiski notika tādi ka mācību kursi un eksāmeni . Bija arī psiholoģijas kursi . Pie mācību galda esam kādi desmit pārbudamie , kuriem dažāds vecums un darba pieredze , bet visi savā ziņā pieredzējuši cilvēki . Jauns students , psihologs , sagatavojis mums visādas bildītes liks izspēlēt situāciju ar klientiem dzīvoklī . Mēs iebilstam , ka praktiski viss notiek savādāk un viņam to visu skaidrojam no savas desmitiem gadus ilgās darba pieredzes , bet Skolotājs paliek pie sava uzdevuma versijas . Jā , mēs visi izpildījam viņa teātra režiju , bet tikai tāpēc , lai personiskā lieta ieliktu ķeksīti - kursi izieti teicami . :)
Ziņot par komentāru