Jauns gads un jaunas apņemšanās. Kāpēc tik bieži sev dotos solījumus tomēr neizdodas piepildīt?

Pētījumu centra "Norstat" veiktā aptauja liecina, ka populārākā Jaungada apņemšanas Latvijas iedzīvotāju vidū ir – sākt dzīvot veselīgāk, vairāk sportojot un kustoties. 11 procenti apņēmušies apgūt kādas jaunas prasmes, bet vēl daļa aptaujāto cer atrast labāku darbu.

TV3 Ziņu sastaptie iedzīvotāji apstiprina pētījumā pausto – mērķi lielākoties saistās ar sevis pilnveidošanu.

"Uzsākt kādu savu uzņēmējdarbību, pasportot vairāk. [TV3: Pirmo reizi, ko tādu esat apņēmies?] Šogad būtībā būs tā plašāk pirmo reizi, tāpēc ka jauni darba meklējumi," saka Vladimirs.

"Gribu labi mācīties universitātē, sākt bakalaura darbu rakstīt, kaut arī esmu tikai otrajā kursā, bet izvēlējos diezgan sarežģītu tēmu," pauž Anna.

"Nu tā pati standarta sportošana un tādas lietas. (TV3: Ir jau konkrēts plāns, kā realizēt savas idejas?) Jā – pierakstījos uz tiešsaistes kursiem pie savas paziņas," teic Sindija.

Aptaujātajiem ir arī viedoklis par to, kādēļ tieši 1. janvāris ir datums, kad liela daļa apņemas mainīt ikdienu.

"Es uzskatu, ka tas ir vienkārši laika atskaites punkts, kuru cilvēki mēra, ka, hei, kaut kas ir noslēdzies un kaut kas sākas no jauna, bet es personīgi nerakstu uz lapiņas un nededzinu savas apņemšanās, bet droši vien daudziem tā ir vieglāk sevi restartēt un sagatavot jauniem plāniem," teic Toms.

"Jo ir vēlme būt labākiem, labākiem sev, un varbūt tas ir tāds kā stūrakmens pie kā pieturēties – es apņemos to un to, un es pie tā pieturos un tad vieglāk varbūt ir dzīvot uz priekšu, vieglāk ir pie tā piedomāt," norāda Ance.

Šāda – Jaungada – apņemšanās esot lielā mērā skaidrojama ar cilvēku ticību misticismam. "Cilvēkiem ir drusku maģiska domāšana – ja viņš pats nevar saņemties kaut kādām lietām, tad viņam vajag kaut kādu atskaites punktu. Cilvēks cer, ka būs mistisks datums, jauna dzīve sāksies, bet īstenībā jau nekas nemainās – vai šodien ir 3. vai 31. atšķirības jau nav nekādas," stāsta Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Māris Taube.

"Norstat" aptauja arī liecina, ka teju puse – 45% cilvēku – Jaungadā neapņemas neko. Šajā grupā visdrīzāk ietilpstot tie, kuriem nav vajadzīga papildu iedvesma ikdienas mainīšanai, kā arī tie, kuru mainījuši paradumus, apstākļu spiesti. Eksperti gan norāda, ka cilvēku vēlme kaut ko apņemties kopumā ir ļoti laba un apsveicama, jo tas nozīmē, ka ir mērķis sevi attīstīt. Ir arī vairāki ieteikumi, ko darīt, lai sev dotos solījumus izdotos izpildīt.

Pirmkārt, lielo mērķi vajag sadalīt mazākos posmos, piemēram, ja gribas zaudēt 10 kilogramus, tad jāizvirza plāns, līdz kuram brīdim zaudēsi divus: "Otrā lieta – ja ir atkritiens, piemēram, cilvēks noraujas pēc tā mēneša – tas nenozīmē, ka jāgaida nākamais gads. Tas nozīmē, ka atkritieni būs, bet turpinām, un tas būs 10 reizes labāk."

Tāpat noteikti vajadzīga arī ārējā kontrole – piemēram, treneris, draugs vai radinieks, kurš regulāri atgādina par apņemšanos un kuram var atskaitīties par padarīto.