Jelgavas slimnīcā jauno māmiņu, kura no sāpēm teju nevar paiet, sūta mājās
Dziļi vīlusies un šokā – tā īsumā var raksturot attieksmi, kāda radusies jaunai māmiņai pēc Jelgavas slimnīcas apmeklējuma. Lai arī viņa ar krūti baro mazu bērnu, tur viņai ārste stingri ieteica zāles, kas zīdainim var kaitēt, turklāt ar sāpēm, kuru dēļ viņa teju nav spējusi aiziet līdz automašīnai un augstu temperatūru, bez īpašiem izmeklējumiem viņai tika noteikta diagnoze – angīna, un ārste lika pirkt zāles un doties mājās.
Jaunās māmiņas stāsts:
"Es ierados slimnīcā – svētdienā ar lielu temperatūru un neciešamām sāpēm labajā sānā, zem ribām. Sāpes bija tik ļoti neizturamas, ka nespēju ievilkt dziļi elpu un iztaisnoties, turklāt vēl tā lielā temperatūra, kas lika drebēt un lauza visus kaulus. Reģistratūrā norādīja, lai dodos pie ģimenes ārsta, kas viņiem atrodas uz vietas (tā, kura tobrīd dežūrēja).
Tā nu aizgāju…
Apsēdos krēslā un locījos no sāpēm. Parādīju ārstei, kur sāp, un pateicu, kā sāp.
Daktere paskatījās uz mani un pateica, ka man mugurai nav labi. Es biju šokā.. Teicu, ka man ir arī temperatūra, uz ko viņa atbildēja "A, kāpēc tev temperatūra? Tev ir angīna."
Es, protams, teicu, ka nav neviena simptoma, lai būtu angīna, jo nesāpēja kakls un iesnas arī nebija.
Viņa teica: "Nu, tad būs."
Izrakstīja man šprices, lai mājās sev špricēju. Kaut gan es teicu, ka nemāku, viņas atbilde bija: "Nu, tad izdomā kaut ko."
Beigās gāju pie medmāsas un lūdzu, vai nevaru nopirkt šprices un atbraukt pie viņiem sapotēties. Uz ko man atbildēja, ka viņiem nav procedūras kabineta. Lai pati izdomāju…
Aizgāju līdz izejai un sapratu, ka tālāk netikšu, gāju atpakaļ uz uzņemšanu, kur man stingri atbildēja – "ko tu no mums gribi? Ja daktere tevi neuzņēma, tātad viss skaidrs. Un, lūdzu, dodies mājās."
Tā es salocījusies aizgāju līdz automašīnai un devos uz aptieku, kur, savukārt, ieraugot mani, farmaceits teica, lai dodos uz slimnīcu, bet izskaidroju situāciju un lūdzu, lai iedod man parasto paracetamolu. Visi uz mani skatījās – man pat speciāli atvēra vaļā citu kasi un iedeva krēslu. Kad tiku līdz mājām, zvanīju savam ģimenes ārstam, jo temperatūra jau bija pacēlusies uz 39,9 grādiem un pa nakti – līdz 40,3 grādiem. Divas naktis pavadīju neciešamās sāpēs un nespēju aizmigt ilgāk par 10 minūtēm.
Mana ārste teica, lai no rīta fiksi ierodos uz analīzēm, kas divus stundu laikā būs gatavas. Tā arī darīju. Izrādās, ka nierēs ir ļoti liels iekaisums un jāiet uz slimnīcu skalot, bet, tā kā man ir trīs mēnešus vecs zīdainis, ko baroju pati, jautāju, varbūt ir iespēja palikt mājās ar zālēm – kādas drīkst, kamēr mazo baro? Daktere man izrakstīja zāles, kuras lietoju un jutos labāk. Šodien temperatūras arī vairāk nav.
Lieki piebilst, ka šprices, ko izrakstīja slimnīcas ārste Valentīna (uzvārdu neatceros), nekādā gadījumā nedrīkst lietot, zīdot mazuli. Bet, savukārt, man slimnīcas ārste teica kādas piecas reizes, ka šīs zāles lietot drīkst – to es viņai jautāju un skaidroju, ka man mājās ir maziņš bērns.
Tāpat viņa sociālajā tīklā Facebook izsaka lielu pateicību savai ģimenes dakterei – Signei Novikai un "vislabākajai māsiņai". Šīs mediķes "bija šokā par tādu nesmukumu no slimnīcas ārstes puses – kā var noteikt diagnozi, pat nepaskatoties? Un palaist mājās cilvēku, kurš nevar paiet no sāpēm un kuram ir temperatūra 39,5 grādi?"
"Labi, ka tagad viss ir kārtībā," noteic jaunā sieviete, kas gan tagad ir pamatīgi vīlusies Jelgavas slimnīcas darbā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
