Joprojām slepenais pētījums par noskaņojumu Latgalē izmaksājis teju 14 000 eiro

Nacionālā aizsardzības akadēmija pētījumu sākusi veikt gada sākumā, un to darīt pamudināja hibrīdkara draudi. Pētījumā vērtēts, vai ar nemilitāriem līdzekļiem ir iespējams destabilizēt situāciju Latgalē. Pētījums otrdien tika prezentēts Ministru kabineta slēgtajā sēdē kopā ar Kultūras ministrijas papildu naudas pieprasījumu Latgales kongresa simtgades svinībām, un Aizsardzības ministrija norāda, ka noteikt ierobežotas pieejamības statusu ir standarta prakse. Rezultātus tiek solīts publiskot tuvāko nedēļu laikā.

Ar pētījumu kādā citā slepenā sēdē iepazinusies arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja.

"Tur, protams, ir informācija, kuru, izraujot no konteksta, var tulkot tendenciozi, bet, manuprāt, šis pētījums ir pozitīvs, viņš ir ļoti kvalitatīvi veikts," komentēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V).

Tomēr pamatu, kādēļ pētījums ir slepens, Āboltiņa neredz: "Tas, ka viņš ir slepens, manuprāt, nodara lielāku kaitējumu nekā tas, ja šī informācija vienkārši būtu publiska un mēs par to varētu runāt."

Par to, ka šāds pētījums ir veikts, ir sašutis Saeimas deputāts Juris Viļums (LRA), kurš no tā nekādus pārsteigumus nesagaida.

"Pētījumi par Latgali un par latgaliešiem – tas jau nedaudz liek mums pašiem reģionā justies kā pētāmajiem trusīšiem. Kaut kādi riski, protams, pierobežā ir. Vai tie riski nav mazāki kā dažā labā Rīgas mikrorajonā? Zilupē ir drošāka situācija, vismaz no iedzīvotāju puses, nekā dažā labā Rīgas mikrorajonā," komentēja Viļums.

Vienlaikus, viņaprāt, tieši slepenības aura var radīt sabiedrībā bažas.

"Vien tas, ka šāds pētījums tiek kaut kur slepenots, netiek rādīts, tas, protams, rada bažas, kas tad tur iekšā varētu būt, varbūt tur tiešām ir kaut kas ļoti, ļoti, ļoti nopietns," sprieda Viļums.

Video: neredz pamatu, kādēļ pētījumam par Latgali jābūt slepenam