Jūlijā elektrības cenas sasniegušas vienlaikus augstāko un zemāko atzīmi; iedzīvotāji meklē lētākos risinājumus

Elektroenerģijas biržā, kur elektroenerģijas ražotāji saražoto pārdod un tirgotāji iegādājas, mēneša vidējās cenas Latvijas tirdzniecības apgabalā šogad kopumā ir krasi svārstījušās (janvārī 143,81 EUR/MWh, februārī 104,72 EUR/MWh, martā 167,22 EUR/MWh, aprīlī 109,40 EUR/MWh, maijā 164,20 EUR/MWh), jūnijā pārsniedzot 2021.gada decembra rekordu un sasniedzot vēsturiski augstāko mēneša cenu 218,29 EUR/MWh. Salīdzinot stundas cenu, to svārstību diapazons mainīga pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē šogad kopumā ir bijis vēl izteiktāks – no 3,49 EUR/MWh līdz 650,05 EUR/MWh.

Abas – kā augstākā, tā zemākā stundas cena – fiksētas š.g. jūlijā.

Elektroenerģijas tirdzniecības līguma izvēles un tirgotāja maiņas tendences

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem iespējams izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko pakalpojumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un trīs līguma veidiem – ar mainīgu (biržas) cenu, ar fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu. Pretēji līdz šim novērotajai tendencei š.g. 1.ceturksnī mainīgas (biržas) cenas līgumu īpatsvars nedaudz samazinājās, sasniedzot 16% mājsaimniecību un 52% juridisko lietotāju segmentā. Fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga, sasniedzot 60% mājsaimniecību un 48% juridisko lietotāju segmentā. Bet universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 24%.

Elektroenerģijas cenas pieaugums biržā ietekmē cenu mazumtirgū, ko maksā Latvijas elektroenerģijas galalietotāji – tirgotāji piedāvāto cenu pārskata, ņemot vērā cenu izmaiņas biržā. Piemēram, stundas cenas ir būtiskas lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc mainīgas jeb biržas cenas līguma, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē lietotāja ikmēneša rēķina lielumu. Fiksētas cenas līguma gadījumā cena ir nemainīga noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajam periodam. Tomēr arī šajā gadījumā cenu izmaiņām biržā ar zināmu nobīdi laikā (atkarībā no tā, kurā brīdī un uz cik ilgu laiku līgums noslēgts), būs ietekme uz lietotāja ikmēneša maksājumu par elektroenerģiju, kad tirgotājs veiks cenu pārskatīšanu.

Līdz šim saistībā ar sezonas maiņu maijā/jūnijā dabasgāzes cenas pasaules tirgos samazinājās, taču šogad tā nav noticis ģeopolitisko apstākļu dēļ. Līdz ar to elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārga. Nenoteiktība finanšu instrumentu tirgos atspoguļojas kā augstāks risku novērtējums, kas attiecīgi tiek iecenots produktu cenās.

Latvijā š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, elektroenerģijas ražošana samazinājās par 25%. To galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenu pieaugums, kā rezultātā izmaksu ziņā elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās bija mazāk konkurētspējīga.

Latvijas elektroenerģijas imports pieauga par 36%, eksports samazinājās par 20%

Ierasti gada griezumā Latvijā lielāks elektroenerģijas daudzums tiek importēts nekā eksportēts. 2022.gada 1.ceturksnī Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 76% apmērā, iztrūkstošais elektroenerģijas daudzums tika importēts. Atskatoties uz š.g. 1.ceturksni un salīdzinot to ar 2021.gada identisku periodu, imports pieauga mazliet vairāk par trešdaļu (36%), bet eksports samazinājās par 20%.

Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido tieši HES saražotā elektroenerģija. Attiecīgi eksports, pārsniedzot importu, būtiski pieaug mēnešos, kad vērojams augstāks ūdens līmenis Daugavas baseinā. Šāda situācija, piemēram, bija vērojama š.g. 2.ceturksnī – aprīlī palu laikā, kad Latvijas eksports pārsniedza importu par 75 GWh. Minētajā mēnesī Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 115% apmērā.