Kādēļ adoptētie vai aizbildniecībā paņemtie bērni nonāk "slēptajos bērnunamos"?
Speciālās izglītības jomā ir daudz ieilgušu un sāpīgu problēmu. Nesen Valsts kontrole cēla trauksmi par to, ka Latvijā aizvien pastāv slēpti bērnu nami, tikai tie maskēti ar skaistākiem nosaukumiem – kā, piemēram, dienesta viesnīcas. Satraucoša tendence ir arī tā, ka katrs desmitais bērns, kas dzīvo šajos internātos, uz papīra skaitās dzīvojam audžuģimenē vai pie aizbildņa.
Vairākus gadus pēc Valsts kontroles revīzijas par speciālās izglītības kvalitāti būtiskas pārmaiņas nav notikušas: uz papīra Latvijā bērnu nami vairs nepastāv, tos dēvē par internātiem, dienesta viesnīcām vai nakts dārziņiem. Dažādās institūcijās dzīvo vairāk nekā četri tūkstoši bērnu. Kā norāda Valsts kontrole -vairums – trīs ar pus tūkstoši – ir bērni ar īpašām vajadzībām. Turklāt aptuveni 350 bērnu skaitās dzīvojam ārpus ģimenes aprūpē.
"Tādējādi pēc papīriem sanāk, ka bērniem ir rasta iespēja augt ģimeniskā vidē pie aizbildņa vai pie audžuģimenes, bet faktiski pastāv tāda pelēkā zona, ko mēs pēc datiem neredzam, neizsekojam, ka daļa no šiem bērniem nonāk izglītības iestāžu internātos."
Audžubērnu un aizbildniecībā esošu bērnu juridiskais pārstāvis ir bāriņtiesas. Valsts kontrolē pauž, ka šo bērnu faktiskā dzīvošana internātos pēc būtības ir atbildīgo institūciju uzraudzības trūkums. Jo valsts pirms vairākiem gadiem uzsāka deinstitucionalizācijas plānu, kā mērķi izvirzot, ka visiem bērniem ir tiesības augt ģimeniskā vidē.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja norāda, ka tieši šis formālais spiediens radījis greizu situāciju, kurā bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē, bet netiek sekots līdzi – cik tā ir bērnu interesēm atbilstoša. Nav izslēgts risks, ka audžuģimenes bērnus pieņem tam sekojošu pabalstu dēļ.
"Tur ļoti daudz ir jāstrādā sociālajiem dienestiem un bāriņtiesai, sekojot līdzi tam, kas notiek audžuģimenēs, un vai tas pakalpojums, kas tiek sniegts, vai tas ir adekvāts un atbilstošs."
Daudzbērnu ģimeņu apvienībā arī apliecina, ka ļoti bieži bērni, kurus izņem no nelabvēlīgām ģimenēm, nav vieni, bet nāk bariņos – pa trim, četriem un pieciem. Tā kā māsas un brāļus cenšas nešķirt, tad nereti, lai to varētu īstenot, aiz matiem tiekot pievilkti dažādi, tā saucamie, medicīniskie kodi, kas liecina – šiem bērniem vajadzīga speciālā izglītība.
"Un tādi gadījumi notiekot, kur ir, piemēram, izņemti ģimenē vairāki bērni, četriem acīmredzami liekami šie kodi virsū, bet diviem nav, bet nu viņiem arī pie reizes uzliek, un viņi trāpa šajā kategorijā, kur viņiem ir vajadzīga šī specializētā izglītība, un specializētā izglītība vienmēr nāk komplektā ar internātu, jo tas ir parasti tālu no dzīvesvietas. Un tad šis kamols veļas tālāk."
Profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja kategoriski nepiekrīt Valsts kontroles minētajiem skaitļiem, jo faktiskais bērnu skaits, kas paliek nakšņot internātos, atšķiroties no atskaitēs ierakstītajiem.
"Teiksim, ja skolā ir 12 bērni no audžuģimenēm, tad uz vietas paliek tikai četri. Bet viņi iet iekšā tajā skaitā, kā visi paliekošie. Un tas ir saistīts ar finansējumu. "
Turklāt – trešdaļā Latvijas pašvaldību mācību iestādēs neesot speciālās izglītības programmas, kur šiem bērniem skoloties.
"Līdz ar to iespēja viņam mācīties savā novadā, savā skolā, pietuvinātā, kā tas noteikts izglītības likumā, nav iespējams! Līdz ar to, tiek meklēt tie varianti, kad bērns mācās kaut kur tālāk. Otra lieta, ja arī šajā pašvaldībā ir šāda skola, tad transports nav nodrošināts, un tā nu gan ir diskriminācija! Kāpēc no parastajām skolām bērni tiek vesti uz mājām, bet no internātskolām – tas ir uz pašu vecāku atbildības!"
Iekļaujošā izglītība pastāvot tikai uz papīra, realitātē skolas šos bērnus – ar funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem- negribot uzņemt.
"Tas, kas ir sāpīgi, ka tā problēma tiek risināta tāda veidā, ka pasaka – lūdzu ņemat šo bērnu ārā! Bērns ir vainīgs! Viņš tiek nostādīts vainīgā pozīcijā, nevis tas, ka nav asistentu, nav atbilstošas programmas, nav atbilstošā personāla, nav papildu nodarbības šim bērnam, viņš atsēž, viņš vienkārši stūrī atsēž."
Jomā strādājošie izceļ vēl kādu problēmu – Latvijā katastrofāli trūkst audžuģimeņu. Pērn par tādu kļuva tikai 51 ģimene. Tikmēr ik gadu vairāk nekā tūkstoš bērnu Latvijā tiek izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm, un viņu vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
