Kāds ir plāns raķešu trieciena laikā? Ielūkojamies Rīgas 200 lappušu garajā pamācībā

Pie Civilās aizsardzības plāna uzlabošanas Rīga sāka strādāt pirms gada, un lielā mērā to iniciēja Krievijas iebrukums Ukrainā. Galvenās izmaiņas ir tās, ka dokumentā tagad skaidri izstāstīts – kā cilvēkiem praktiski rīkoties apdraudējuma gadījumā, un tieši iedzīvotāju informēšanu kā primāro elementu aizsardzības plānā ieteikuši arī eksperti Ukrainā.

"Tiekoties ar Kijivas mēru Vitāliju Kličko, ar viņa komandas ekspertiem, pilnīgi nesaistīti katrs no tiem atbildēja vienu – strādājiet ar saviem iedzīvotājiem, lai krīzes situācijā iedzīvotāji nekrīt panikā, viņi ir pēc iespējas informēti, jo tādi viņi būs arī atbalsts pašvaldībai, valsts dienestiem un spēs arī par savu drošību parūpēties," stāsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai").

Vairāk nekā 200 lappušu apjomīgajā dokumentā atrodami ieteikumi, kā sevi pasargāt vairāk nekā 10 apdraudējumu gadījumos, piemēram, plūdos vai radiācijas noplūdē. Lielākais uzsvars gan likts uz militāru iebrukumu vai karu – atrunāts ko darīt, ja bijis kodolsprādziens, ķīmiskais uzbrukums un tamlīdzīgi.

Piemēram, ja negaidīta raķešu trieciena gadījumā atrodies mājās, ieteikts slēpties vietās, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas, dzīvesvietu ļauts atstāt tikai pēc dienestu atļaujas vai ne ātrāk kā 10 minūtes pēc pēdējā sprādziena brīža.

"Ir svarīgi, ka šis plāns tiešām ir uztaisīts tāds dzīvs dokuments, viegli uztverams jebkuram iedzīvotājam. Pirmais mērķis, ko gribējām panākt, lai viņš nav kā agrāk, ka dokumenti ir ļoti formāli, dienestu līmenī paredzēti. (Jaut: Ja rīdzinieks paņem uz izlasa šo plānu, viņš, jūsuprāt, būs gatavs potenciāli apdraudējumam?) Viņš būs gatavs tajā brīdī, ja, izlasot to plānu, viņš rīkosies tā, kā tur ir uzrakstīts – tieši preventīvā fāzē būtu sagatavot to savu evakuācijas somu, aprunāties ar ģimeni, pierakstīt telefonu numurus," stāsta Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Atzinīgi galvaspilsētas paveikto vērtē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), jo, lai gan dažās pašvaldībās šādi praktiski ieteikumi iedzīvotājiem eksistē, citviet to nav vispār vai darbs pie to izveides vēl tikai notiek.

"Ir padomāts, lai standarta lietotājam atverot nav jāskrien nekur citur, to pamatinformāciju var iegūt turpat uz vietas. Teiksim, ja tiek izmantotas pretkājnieku mīnas vai prettanku mīnas un tas ir izvietots civilajā vidē – ir attēli, ir paskaidrots, šī ir tā radošā pieeja kādā veidā Rīgas pašvaldība atšķiras," norāda VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Pilnveidotajā dokumentā atrunātas arī prasības bumbu patvertņu ierīkošanai.

"Pirmajā posmā gribam atjaunot darbību divām bumbu patvertnēm, papildu tam veiksim ar VUGD un civilās aizsardzības pārvaldi apsekojumus skolās, vērtēsim pazemes tuneļus – tas ir šā gada plāns," piebilst Reinsons.

Lai informētu iedzīvotājus par rīcību X stundā, šogad Rīgas dome rīkos astoņus publiskus seminārus. Pirmais gaidāms jau 10. aprīlī.