Kaimiņš rosina bēgļiem pabalstus izmaksāt tikai Latvijā derīgās bankas kartēs, lai naudu neiztērē Zviedrijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien pirms pirmā lasījuma skata grozījumus Patvēruma likumā. No Saeimas komisijas ziņo TV3 žurnāliste Monta Jakovela, ka komisijā notikušas diskusijas par to, kā ierobežot pabalstu izmaksu bēgļiem, kuri pēc statusa saņemšanas tomēr aizbēg no Latvijas.

2016. gada 29. novembrī 11:18

TV3 ziņas / Skaties.lv

Monta Jakovela

Žurnāliste

Tiek plānots pabalstu saņemšanu saistīt ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā, paredzot patvēruma statusu saņēmušiem ārvalstniekiem pārtraukt pabalsta izmaksu, ja viņi nereģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus. Šie likuma grozījumi paredz, ka pabalsta izmaksu pārtrauks, ja persona būs atstājusi Latviju.

Komisijas deputāts Artuss Kaimiņš ierosināja, lai bēgļiem piešķir bankas kartes, kas derīgas tikai Latvijā, lai "lielo" pabalstu viņi neiztērētu Zviedrijā. Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.

A.Kaimiņš ierosina,lai bēgļiem piešķir bankas kartes,kas derīgas tikai Latvijā,lai "lielo"pabalstu (139€/mēn) viņi neiztērētu jau Zviedrijā

— Monta (@MontaJakovela) November 29, 2016

Publiskajā telpā jautājums par pabalstu izmaksu aktualizējās pēc tam, kad izskanēja ziņas par 21 ārvalstnieku, kas pēc patvēruma statusa saņemšanas devies uz Vāciju. Turklāt vairākām personām arī pēc Latvijas pamešanas turpinājusies pabalsta izmaksa.

Saeimas kom.vētī,kā ierobežot pabalstu izmaksu bēgļiem,kuri pēc statusa saņemšanas tomēr aizbēg no Latvijas.Sasaistīs ar reģistrēšanos NVA

— Monta (@MontaJakovela) November 29, 2016

Grozījumi paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā izmaksā, ja persona strādā, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas. Tāpat pabalstu izmaksā, ja ārvalstnieks nestrādā, ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam ir bezdarbnieka statuss un viņš pilda bezdarbnieka pienākumus.
Nodarbinātības valsts aģentūrā nebūs jāreģistrējas personai, kurai noteikta pirmā vai otrā invaliditātes grupu, vai arī persona, kura iegūst izglītību klātienē Latvijas vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs.