Vairāk nekā sešus gadus apmeklētājiem slēgtais mākslas muzejs "Arsenāls" pamazām iegūst jaunu veidolu. Vēsturiskajā ēkā turpinās vērienīgi pārbūves un restaurācijas darbi, bet līdzās tiem Torņa ielā arheologi atklājuši bagātīgas liecības par senās Rīgas attīstību un rīdzinieku dzīvi no viduslaikiem līdz pat 19. gadsimtam. Kā rit darbi un ko muzejs piedāvās pēc atjaunošanas?
"Arsenāla" atjaunošana notiek vairākos līmeņos – virszemē top mūsdienīgs muzejs, zem tās turpinās darbs ar vēsturisko mantojumu. Tieši šeit, Torņa ielā, arheologi meklē atbildes par senās Rīgas attīstību.
"Pilsētas aizsarggrāvja aizbēršanas process, kas noslēdzās 18. gadsimta sākumā, tad kultūras slānis šajā kvartālā beidza augt, un tika uzlikts bruģis, pa kuru līmeni mēs arī šodien staigājam, savukārt zem kura rakšanas darbu laikā tika konstatēts brīnišķīgi saglabājies 16., 17. gadsimta pilsētas kultūrslānis, kur, kā jau grāvja aizbērumos, nonāk visu pilsētnieku pazaudētās sadzīves lietas," skaidro arheologs Artūrs Tomsons.
Tikmēr muzejā šobrīd tiek izbūvētas sarežģītas inženiersistēmas – ventilācija, apkure, gaisa klimata kontrole, kas nākotnē nodrošinās mākslas darbu saglabāšanai nepieciešamos apstākļus.
"Tas, kādu mēs atceramies "Arsenālu" agrāk, pēc būtības būs diezgan mainījies. Pirmkārt, jau paplašinājies savās dimensijās, bet arī domājot par to, kādā veidā mēs vispār šo darbību veidosim – būs diezgan daudz jauninājumu. Aktīvi joprojām strādāsim ar savu kolekciju, tā ir ārkārtīgi unikāla, mums vienīgajiem tāda ir – 20. gadsimta otrās puses, 21. gadsimta Latvijas modernās, laikmetīgās mākslas kolekcija," skaidro mākslas muzeja "Arsenāls" vadītāja Līna Birzaka.
Arheologi zem Torņa ielas bruģa atraduši dažādas senlietas – keramikas trauku fragmentus, monētas, sadzīves priekšmetus, ādas izstrādājumus un arī militāras liecības, kas ļauj izzināt, kāda bija dzīve šajā Vecrīgas daļā pirms vairākiem gadsimtiem. Viens no vērtīgākajiem atradumiem ir bijušā viduslaiku pilsētas aizsarggrāvja teritorija. Tāpat arī kāds priekšmets – pakavu sakta.
"Tas ir īpaši mūsdienu ģeopolitikas sakarā, kad atskan dažādi jocīgi narratīvi par Rīgas etnisko sastāvu, ka tā jau nemaz neesot latviešu pilsēta – tas tomēr ir lielisks pierādījums tam, ka tie pamatiedzīvotāji šeit ir un tā ir neatņemama Rīgas sastāvdaļa visus šos gadsimtus," saka Tomsons.
Vienlaikus Torņa ielā izbūvē arī jaunu lietus ūdens novadīšanas sistēmu, kas pasargās vēsturisko ēku un nākotnes mākslas darbu krātuves no gruntsūdeņu radītā mitruma. Pēc atjaunošanas "Arsenāls" būs mūsdienīgs mākslas muzejs ar laikmetīgām tehnoloģijām un mākslas darbu saglabāšanai atbilstošu vidi. Lai pārbūves risinājumus precīzi izplānotu, projektā izmantots arī ēkas digitālais modelis.
"Mēs faktiski uzbūvējām to digitālo dvīni "Arsenālam", kas palīdzēja jau laicīgi saprast, vai nav nekādas projektēšanas kļūdas. Kopā ar muzeja darbiniekiem mēs tā kā faktiski jau izstaigājām to telpu – tehniskās telpas un telpas, kur būs ekspozīcijas – un jau laicīgi varējām izķert kādus momentus, kurus projektēšanas laikā vajag atrisināt un mainīt," skaidro VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Jau šā gada septembrī plānots pabeigt Torņa ielas pārbūvi, bet muzeja atjaunošanu plānots pabeigt nākamā gada nogalē, un jau jaunajās telpās tas varētu atgriezties 2028. gada pavasarī. Projekta kopējās izmaksas pārsniedz 19,5 miljonus eiro, un lielāko daļu finansējuma nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
