Kas ir mūzikas rašanās noslēpums? Saruna ar Ēriku Ešenvaldu, kurš komponē mūziku jau no 10 gadu vecuma

Kā top mūzika un kas liek komponistam nakts vidū celties, un pierakstīt tikko sapņos dzirdētās notis?

2018. gada 25. decembrī 21:00

Kristīne Viļuma

Dana France

"Es savā ziņā jūtos kā gleznotājs. Ir balts audekls, kurā es gribu kaut ko pateikt, uztriept. Man uz kreisās rokas ir šīs krāsas, bet labā rokā ota – un tad tu esi gatavs zīmēt. Tā ir abstrakta sajūta, tāds kopsaucējs, noskaņa, kas pārtop mūzikā" stāsta komponists Ēriks Ešenvalds.

Ēriks Ešenvalds atzīstas, ka komponē mūziku jau no 10 gadu vecuma. Tolaik vēl nav bijusi izpratne, kā pēkšņo melodisko ideju pierakstīt un pārvērst notīs. Mazā puisēna galvā, iespējams, jau tolaik veidojušies visā pasaulē plaši pazīstamu skaņdarbu iedīgļi.

Bieži par iedvesmu kādam skaņdarbam var kļūt glezna, kāds notikums vai dzeja. Ešenvalds atklāj, ka viņam īpaši tuva ir latviešu dzejnieces Paulīnas Bārdas un amerikāņu dzejnieces Sāras Tīsdeilas dzeja. Vēl viens komponista iedvesmas avots ir daba. Visvairāk viņu uzlādē saule, debesis un zvaigznes.

Vaicāts, vai pastāv latviskās mūzikas kods, vai ir kas tāds, kas latviešu radītas kompozīcijas atšķir no citu pasaules tautu skanējuma, komponists ir pārliecināts, ka tas mums ierakstīts jau saknēs un zemapziņā.