Kas nav pareizi? Tikai puse bezdarbnieku pēc valsts apmaksātiem kursiem atrod darbu!

Rīdziniece Karina Koroljova 16 gadus dzīvoja Vācijā, kur strādāja par oficianti.  Nesen Karīna atgriezās Latvijā. Lai atrastu darbu, sieviete tagad apmeklē lietvedības kursus. Tie arī ir vispieprasītākie no  valsts organizētiem kursiem bezdarbniekiem.

Karīna Koroljova, bezdarbniece:

Mēģinu atrast darbu. Tā kā līdz šim tas nav izdevies, es biju pieteikusies šai programmai un uzsāku  apmācības. Ceru, ka pēc tām man būs veiksmīgāks tas darba sākums.

Foto

Piemēram, profesionālo studiju skolā Citadele pašlaik lietveža profesiju apgūst 12 bezdarbnieces. Studijas ilgst četrus mēnešus, un pēc tam ir jākārto valsts eksāmens. Daudzi šo profesiju apgūst tā teikt "no nulles".

Jau vairākus gadus bezdarbniekus apmāca pēc valsts un Eiropas Savienības apmaksāto kuponu sistēmas. Lētākās programmas maksā ap 500 eiro, bet dārgākās, piemēram, metinātājs, pat pusotru tūkstoti eiro.

Profesiju bezdarbnieks izvēlas kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantu. Profesionālās tālākizglītības topa augšgalā ir lietvedība, tad seko lokmetinātājs, klientu apkalpošanas operators, šuvējs un konditora palīgs.

Savukārt darba iekārtošanas popularitātes saraksts izskatās nedaudz savādāk. Pusgada laikā pēc mācību pabeigšanas visaktīvāk darbā iekārtojās autoelektriķi, pavāri, lokmetinātāji un elektromontieri.

Video