KNAB priekšnieka atlases konkursā pieteikušies vismaz četri kandidāti

Kukuļotāju mednieks

Nedēļas nogalē izskanēja, ka policijas pulkvedis Laidiņš, kurš pagājušogad devās izdienas pensijā, izlēmis kandidēt uz KNAB priekšnieka amatu. Karjeras laikā Laidiņš uzkalpojās no ierindas ceļu policista līdz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka amatam. Plašākas sabiedrības uzmanību viņš izpelnījās ar neredzēti stingro vēršanos pret tā dēvētajiem "piecīšu" devējiem un ņēmējiem ceļu satiksmē. Laidiņš skaidro, ka korupcijas apkarošana vienmēr bijusi viņa personīgā prioritāte, bet tagad KNAB darbinieki, ar kuriem viņš, strādādams policijā, sadarbojies jau vairāk nekā desmit gadus, ieteikuši pieteikties konkursā.

"Viņu viedokļi man bija ļoti svarīgi, un it īpaši lielu uzmanību es pievērsu tiem darbiniekiem, kas nav iesaistīti [KNAB iekšējā] konfliktā. Līdz ar ko biroja mikroklimata atjaunošana ir pats pirmais, kas būtu jāizdara, jo tikai veselīgā vidē normāli sokas darbi," skaidro Laidiņš.

Viņš bruņojies ar ieteikuma vēstuli no Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, bet ar politiķiem par savu kandidēšanu neesot runājis.

Foto

Eksministra ambīcijas

Vadīt KNAB gan grib arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš savulaik izpelnījās uzmanību ar skaļo publisko komunikāciju, piemēram, personīgi piedaloties reidos nelegālā alkohola un cigarešu tirgotavās. Tagad Gulbis kā savu prioritāti nosauc cīņu pret korupciju būvniecības jomā.

"Mēs redzam, ka sadārdzināti nodokļu maksātājiem izmaksā lielie projekti un korupcijas apkarošana pēdējos piecos gados – nu viņa nav bijusi veiksmīgākā. Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kur jāpievērš ir pastiprināta uzmanība," viņš uzsver.

Arī Gulbja attieksme pret KNAB pašreizējo vadību ir kritiska.

Jurists ar aizmuguri

Latvijas juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka uzsver tieši pretējo – viņam esot labas attiecības ar visām KNAB konfliktējošajām pusēm. Jaroslavu Streļčenoku viņš pazīstot jau kopš studijām Policijas akadēmijā, savukārt ar viņa kritiķiem, piemēram, no "Delnas", regulāri sadarbojoties caur nevalstiskajām organizācijām. Kā savas galvenās kvalifikācijas Bunka min faktu, ka pasniedz juridisko zinātņu studentiem kursus par kriminālizmeklēšanas iestāžu darba organizāciju, kā arī pats ilgstoši strādājis šajā jomā, piemēram, par Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vadītāju. Atšķirībā no pārējiem kandidātiem, Bunka arī uzsver saikni ar politiķiem.

"Sākotnēji iespēju kandidēt vispār neizskatīju. Bet tad pie manis vērsās pārstāvis no politiķu vides, konkrēti tas bija Andris Piebalgs. Pēc divu stundu sarunas viņš skaidri apstiprināja, ka būtu par to, ka es kandidatūru pieteiktu," stāsta Bunka.

Streļčenoks sola emigrēt

Citi Vienotības politiķi gan Tv3 Ziņām uzsvēra, ka Bunka nav oficiāls partijas kandidāts. Kopumā Saeimā pēc neoficiāliem aprēķiniem neviens KNAB priekšnieka amata kandidāts šobrīd nevar droši rēķināties ar vairākuma atbalstu. Tostarp pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Viņš atzīst – ja konkursā neuzvarēs, darbu birojā neturpinās. Streļčenoks esot saņēmis vairākus darba piedāvājumus no starptautiskām organizācijām. Tos viņš pagaidām nopietni neizskatot, bet amata zaudēšanas gadījumā varot pārdomāt. Organizāciju nosaukumus viņš gan neatklāja.

Jāpiebilst – kā potenciālais KNAB priekšnieka amata kandidāts iepriekš piesaukts arī bijušais Finanšu policijas šefs Kaspars Čerņeckis. Viņš Tv3 Ziņām neatklāja, vai pieteicies. Savukārt nesen atlaistais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas priekšnieks Juris Jurašs, kurš arī bija apsvēris kandidēšanu, uz Tv3 Ziņu zvaniem šodien neatbildēja.

Video