"Ko mēs varētu te atrakt par Briškenu?" Ministrs velta kritiku "Rail Baltica" izmeklēšanas komisijai

"Tie, kas projektā ir strādājuši, ļoti labi zina, ka es vienmēr biju tas cilvēks, kas cēla trauksmi. Es biju viens no cilvēkiem, kas 2019. gadā aicināja "RB Rail" darbiniekus – vairāk nekā 60 darbinieki parakstīja trauksmes celšanas vēstules. Aizsūtījām satiksmes ministriem, premjeriem, neviens nereaģēja. Kad sākām publiski par to komunicēt, tajā brīdī sašūmējās visi," teica Briškens.

Komentējot parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, ministrs pauda viedokli, ka komisijā izdarītie secinājumi "bijuši skaidri jau 2019. gadā."

"Es ar visām šīm lietām iepazīstināju arī komisiju, parādīju, kā ikdienā savā darbā un atskaitēs… Šajā projektā ir diezgan liela izsekojamība, ko katrs dara. Nekas no tā neparādās ziņojumā. Šeit parādās tendenciozais elements – ir atsevišķi selektīvi izmeklētās epizodes, apmēram no sērijas – "ko mēs varētu atrakt par Briškenu?"," norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Tāpat ziņots, uzsākts kriminālprocess par pārkāpumiem "Rail Baltica" projekta ieviešanā. 

Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļā šā gada 10. decembrī uzsākts kriminālprocess par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.