Nākotnes profesijas teju visas būs saistītas ar tehnoloģijām un prasmēm tās uzturēt un apkalpot. Profesijas, kas būs populāras 2050. gadā, iespējams, vēl nemaz nepastāv, un tās radīsies pēc tam, kad zinātnieki un tehnoloģiju milži dzīvē ieviesīs tādus izgudrojumus, kurus vēl nespējam iztēloties. Cik labi Latvija ir sagatavojusies šai tehnoloģiskajai revolūcijai?
Ceturtajā "Kolektīvais saprāts" sērijā tā vadītāji žurnālists Jānis Krēvics un mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš pievēršas nākotnes profesijām. Kas jāmāca skolās un augstskolās, lai mūsu sagatavotie speciālisti tiktu līdzi darba tirgus vajadzībām? Kādas profesijas būs pieprasītas, un kādas, iespējams izmirs, jo to vietu pēc desmit gadiem pārņems roboti un mākslīgais intelekts?
Zināms, ka nākotnē skolotājiem būs jāmāk strādāt virutālajā realitātē, bet lauksaimniekiem – darbināt robotus un sensorus, kas, piemēram, uzrauga dārzeņu ražību. Roboti un mākslīgais intelekts kopumā darīs monotonos darbus, piemēram, ravēs nezāles, lasīs ogas, šķiros kastes noliktavās, un cilvēki varēs koncentrēties darbam, kuram mašīnu prāti vēl nebūs gatavi. Paaugstināsies gan efektivitāte, gan produktivitāte, kas kāpinās ekonomisko izaugsmi, tostarp arī ne pārāk attīstītajās valstīs. Tomēr būs arī tādi izaicinājumi kā nepieciešamība pārkvalificēties, kas, iespējams, nākotnes cilvēkam dzīves laikā būs jādara vairākkārt.
Kulturologi prognozē, ka nozīmīga profesija būs, virtuālās pieredzes dizaineri, kuri būvēs virtuālās pasaules, kas tiks izmantotas visam, sākot no darba un izglītības līdz izklaidei un terapijas seansiem. Tā kā roboti un mākslīgais intelekts būs kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, robotikas tehniķi būs nepieciešami, lai uzturētu, salabotu un programmētu šīs mašīnas.
Dronus izmantos, sākot no piegādes loģistikas līdz pasažieru pārvadājumiem, un tiem būs nepieciešami augsti kvalificēti dronu kontrolieri, kas kopā ar datoriem nodrošinās, lai debesis būtu droša ceļošanas vieta. Ja kādā no valstīm taps ātrbraukšanas šosejas, kuras drīkstēt izmantot tikai pašbraucošie auto, cilvēka uzdevums būs pieskatīt, lai roboti un mākslīgais intelekts tiek galā ar satiksmes uzraudzīšanu.
Daži futurologi uzskata, ka mākslīgā intelekta iekārtas kļūs līdzīgākas cilvēkiem, tāpēc var rasties nepieciešamība pēc cilvēka iejaukšanās, lai palīdzētu uzturēt tehnoloģiju emocionālo un psiholoģisko labklājību. Šeit būs loma tehnoloģiju, mākslīgā intelekta psihologiem, kuri rūpēsies, lai nākotnes superdatori savu, tā teikt, garīgās labsajūtas līmeni.
Ja tas viss izklausās pēc pārāk tālas nākotnes, tad ir pilnīgi skaidrs, ka būs nepieciešami mākslīgā intelekta ētikas speciālisti. Viņi būtu atbildīgi par to, lai šādas sistēmas tiktu izstrādātas un izmantotas godīgi, taisnīgi un ievērojot cilvēktiesības. Pagaidām mēs vēl tikai diskutējam par to, kurš, piemēram, atbildēs, ja pašbraucoši auto notrieks cilvēku, kamēr tā īpašnieks uz aizmugurējā sēdekļa spēlēs "Xbox".
Kvantu datora izgudrošana, ja tas tuvāko 30 gadu laikā tiešām notiks, fundamentāli mainīs veidu, kā mēs apstrādājam un glabājam datus. Apjomi un ātrums būs nesalīdzināmi ar to, kas cilvēkiem pieejams šobrīd. Kvantu skaitļošanas speciālisti būs atbildīgi par šīs jaunās tehnoloģijas izstrādi un ieviešanu finanšu rīkos, veselības aprūpē un telekomunikācijās.
Būs arī jauna tipa mediķi – personīgās medicīnas konsultanti. Ar šobrīd vēl neārstējamām slimībām nākotnē varēs sadzīvot pat gadu desmitiem, bet būs nepieciešama pareiza aprūpe un slimību pārvaldība, lai precīzi lietotu katram pacientam presonalizētas zāles un analizētu viņu DNS datus. Pārdrošākās prognozes saka, ka zinātnes attīstība ļaus, apvienojot 3D drukāšanu ar cilmes šūnu izpēti, īpašiem medicīnas inženieriem mākslīgi radīt orgānus un ķermeņu daļas.
Tāpat, ņemot vērā, ka lauksaimniecība nespēs nodrošināt pietiekami daudz pārtikas visiem, laboratorijās audzētu un pat 3D drukātu pārtikas produktum visticamāk, kļūs par daļu no mūsu uztura, ko radīs 3D drukas pārtikas inženieri.
Bet skaidrs, ka roboti būs rīki, kurus izmantot, lai uzlabotu cilvēku spējas, nevis tos aizstātu. Roboti nepārņems pasauli, bet palīdzēs cilvēkiem viņu darbā un uzlabos cilvēku dzīves un darba kvalitāti. Tāpēc arvien vairāk profesiju pārstāvjiem būs jāprot sastrādāties ar robotiem un mākslīgo intelektu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kā profesijas mainīsies? Ko pārņems roboti? Un cik labi Latvija ir sagatavojusies šai tehnoloģiskajai revolūcijai? Šos un citus jautājumus raidījuma vadītāji šketinās kopā ar "Riga TechGirls" vadītāju Annu Andersoni un citiem jomas ekspertiem. Projektu "Kolektīvais saprāts" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kolektīvais saprāts" saturu atbild producentu grupa SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2022
