Konceptuāli atbalsta liegumu nevakcinētiem vai Covid‑19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem strādāt klātienē

Iebildumus likumprojektam "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs" šodien debatēs cēla lielākoties parlamenta opozīcijas deputāti.

Jau ziņots, ka likumprojektā paredzēts noteikt, ka no 15.novembra Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs Saeimas deputāts ir tiesīgs piedalīties trīs gadījumos.

Deputātam būs laikus Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai jāuzrāda Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai arī klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinums par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku kopā ar sertifikātu par negatīvu Covid-19 testu.

No deputāta, kuri neatbildīs kādam no šiem nosacījumiem, tiks ieturēti 20% no mēnešalgas par katru Saeimas klātienes sēdi, kurā viņš nav piedalījies. Mēnešalgas ieturējumu kopsumma vienā kalendāra mēnesī nedrīkstēs sasniegt summu, kuras ieturēšanas rezultātā deputāts saņemtu mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtētu šādu ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību.

Plānots, ka likumprojekts būtu spēkā līdz 2022.gada 1.jūlijam.

Kā ziņots, iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tiesībsargs Juris Jansons komisijas sēdē norādīja, ka minētajā likumprojektā juridiskais aspekts ir sekundārs, jo likumprojekts ir politiska izšķiršanās. Ja parlaments uzlicis par pienākumu valsts pārvaldē obligātie vakcinēties, tad valsts pārvaldei ir jārāda piemērs.

"Tas vairāk ir tiesību filozofisks jautājums. Ja uzliek par pienākumu vakcinēties, tad lūdzu rādiet piemēru," uzsvēra Jansons. Minētais gan neizslēdz to, ka, visticamāk, atradīsies deputāti, kuri par šo likumprojektu vērsīsies Satversmes tiesā, norādīja Jansons.