Kreipāns: Pirmajā tikšanās reizē čekā man pateica, ka neinteresē sporta vide
Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkas publiskošana raisījusi pretrunīgu reakciju. Liela daļa "čekas maisos" esošo izvēlējušies klusēt, citi ir gatavi izklāstīt savu versiju par to, kāpēc viņu vārdi atrodami starp vairāk nekā četriem tūkstošiem VDK aģentu. TV3 ziņas aptaujāja trīs žurnālistus, kurus 80. gadu vidū savervēja PSRS represīvais orgāns.
VDK aģentu kartotēkas atvēršana daudziem Latvijā nesusi nepatīkamus brīžus. Nekāds izņēmums nav pazīstami žurnālisti, kuru uzvārdi atrodami čekas maisos.
Pazīstamākie pārstāvji ir Atmodas laika simbola TV raidījuma "Labvakar" vadītāju trijotne, taču ne Edvīnds Inkēns, ne Ojārs Rubenis, ne Jānis Šipkēvičs par šo faktu ar TV3 ziņām runāt nevēlējās. Tikmēr citi ir atklātāki, lai gan uzreiz kategoriski noliedz, ka būtu bijuši čekas ziņotāji.
Foto: VDK dokumentu arhīvs
Sporta žurnālista Anatolija Kreipāna aģenta kartīte datēta ar 1985. gadu, kad viņš strādāja laikraksta "Padomju jaunatne" sporta redakcijā. Viņu esot izsaukuši viltus žurnālisti no Maskavas uz tikšanos viesnīcā "Latvija".
"Patiesībā liels pārsteigums man tas nav. 80.gadu vidū man bija daudz pārrunu ar čekas darbiniekiem. Pirmās tikšanās reizē man pateica, ka neinteresē sporta vide, neinteresē Preses nams un neinteresē, lai rakstītu ziņojumus, un man neprasīja kaut ko rakstīt," saka Kreipāns.
Ar segvārdu "Rihards" čekas maisos atrodams arī Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju pasniedzējs, bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve. Ieraksts liecina, ka viņš savervēts studiju gados, 20 gadu vecumā.
"Protams, tas ir pārsteigums. Tas, visticamāk, bija saistīts ar manu dienesta laiku. Mani nosūtīja dienēt iekšlietu karaspēkā, un šim karaspēkam bija speciālā apakšvienība, kura apsargāja sevišķi smagu noziegumu procesus. Divas vai trīs reizes es piedalījos šajā konvojā. Pirms tā bija instruktāža, bet pēc tā atskaite. Katrā gadījumā es droši varu pateikt, ka es nevienam ziņojumu neesmu rakstījis un nevienam pāri neesmu nodarījis. Lai cilvēki vērtē pēc maniem darbiem," norāda Tjarve.
Viņš uzsver, ka noteikti vērsīsies tiesā, lai tā atzītu, ka viņš nav bijis čekas ziņotājs. Ar segvārdu "Juris" Čekas maisos atrodams arī Jāņa Gavara vārds. Viņš Atmodas gados Latvijas Televīzijā vadīja Panorāmas redakciju un kā galvenais redaktors organizēja Baltijas ceļa un citu svarīgu tā laika notikumu filmēšanas.
"Man to pateica kaut kādā 2000.gadā, kad paaicināja uz Totalitārisma [seku dokumentēšanas] centru. Man tas bija šoks, protams. Es nezinu, kā es tur tiku iekļauts. Iedomājies, 1987. gadā, kad jau Atmoda ir sākusies, kurš traks cilvēks ies kaut kādos čekistos? Tur tak prātu jābūt zaudējušam. (TV3: Bet jūs pats teicāt, ka čekai liela interese par to bija. Ne tikai jūs esat kartotēkā, arī jūsu bijušie kolēģi no "Labvakar!".) Kādi vēl ziņojumi, izņemot paskaidrojumus?" stāsta Gavars.
Jāpiebilst, ka laikā, kad Gavars, kā pats apgalvo, pirmoreiz uzzināja par sava uzvārda atrašanos čekas maisos, viņš par nopelniem Atmodas gados no valsts saņēma Triju zvaigžņu ordeni.
Saskaņā ar kartotēku žurnālistus uzrunājuši dažādiem nolūkiem. Kamēr Kreipāns "pierakstīts" pretizlūkošanas daļai, Tjarve un Gavars – izlūkošanas daļai.
"Tas, ka šie cilvēki ir noteikti kontaktējušies ar VDK darbiniekiem, tas ir vairāk nekā skaidrs, jo VDK darbinieki neveica šo cilvēku noformēšanu, ja nebūtu kontaktējušies ar šiem dokumentos minētajiem cilvēkiem. Protams, tie, kas piekrita sadarbībai, saskaņoja segvārdu," teic Jansons un uzsver, ka pati par sevi kartīte neliecina, ka cilvēks sniedzis kādu informāciju par citiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
