Krievija īstenojusi kiberuzbrukumus Baltijas enerģijas tīklu un degvielas piegādes uzņēmumiem
Krievijas atbalstīti hakeri veikuši nopietnus kiberuzbrukumus Baltijas valstu energotīkliem un degvielas izplatītājiem. Par to vēsta ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.
Latvijas galvenie kibersargi to nekomentē, bet informācijas tehnoloģiju eksperti atzīst, ka līdzīgi uzbrukumi bijuši Skandināvijā un Anglijā. Daudzos gadījumos aizvien notiek izmeklēšana. Turklāt ir bažas, ka hakeru patiesie nodarījumi vēl nemaz nav atklāti.
Aģentūra Reuters, atsaucoties uz saviem avotiem, atklāj baisu ainu: lai gan kiberuzbrukumi Baltijas valstu stratēģiskajiem objektiem notikuši pirms 18 mēnešiem, atbildīgās iestādes joprojām tos izmeklē, tātad situācija ir nopietna.
Latvijas virzienā Krievijas atbalstītie hakeri esot uzbrukuši "Augstspriegumu tīkliem" un vēl vairākiem stratēģiskiem objektiem.
TV3 Ziņu avots stāstīja, ka Krievijas atbalstītie hakeri mērķēja arī uz Baltijas valstu degvielas izplatīšanas sistēmām, tajā pašā laikā, kad neveiksmīgi noritēja mēģinājums radīt lielus traucējumus degvielas piegādēm.
Latvijā par kiberdrošību atbildīgais dienests CERT.LV atsacījās TV3 Ziņām komentēt rakstā pausto informāciju. IT drošības eksperts Andris Soroka atzīst, ka līdzīgi scenāriji ar kiberuzbrukumiem tajā laikā bija arī citviet Eiropā.
Vadošajiem Lielbritānijas, Zviedrijas valsts uzņēmumiem tika uzbrukts pat pusotra gada laikā! Un tikai pēc tam pamanīja, ka tie ir uzbrukumi. Tie notiek nepārtraukti, un tos ļoti grūti pamanīt. Ir jāmaina likumdošana, jāpadara krietni stingrāka, lai par visu, kas notiek, ir jāziņo.
Satraucošs ir fakts, ka daudzi kibernoziedznieki pēc ielaušanās sistēmās cenšas palikt nemanāmi, un gadiem ilgi var palikt neatklāti. Mūsdienās hakeru grupējumi ir tiktāl attīstīti, ka piedāvā klientiem veselu paketi ar pakalpojumu, un ģeopolitiskajā karā, to izmanto arī Krievija.
Tehnoloģijas vienmēr ir priekšā juridiskajiem rāmjiem. Kamēr mēģinām saprast, kas bijis apdraudējums, un veidojam normatīvo aktu bāzi, ļaundari ir tālāk, un veido jaunus apdraudējumus.
Interneta tehnoloģiju straujo izplatību ļauniem nolūkiem izmanto ne tikai hakeri, kas dažkārt strādā pasūtītāja ģeopolitisku mērķu vārdā, bet arī teroristu organizācijas savā saziņā. Kā uzraudzīt globālo tīklu, pie reizes nepārkāpjot cilvēka tiesības uz privātumu – šis ir jautājums, par kuru konferencēs galvas lauza juristi.
Līdz šim gan Baltijas reģionā atbildīgie dienesti izrādījušies spēcīgāki par ļaundariem, taču eksperti akcentē, ka šis miers var būt mānīgs un patiesie kiberdraudu apmēri oficiāli nemaz nav zināmi un apkopoti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
