Krieviski runājoša kundze virs 50 gadiem – policijas šefs par tipisko krāpnieku upuri Latvijā
Policija uzsākusi kampaņu, lai cīnītos pret krāpniekiem, kuri no Latvijas iedzīvotājiem šajā pusgadā piesavinājušies lielas summas. Piektdienas, 1. augusta, intervijā "900 sekundes" Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atklāja, kāds ir tipiskais Latvijas iedzīvotājs, kurš visbiežāk nonāk krāpnieku nagos.
Ruks intervijā norādīja, ka zvanu centri vairs nav jaunums ne Latvijā, ne arī citur Eiropā un pasaulē. Lielākoties krāpnieki iedzīvotājus apkrāpj, piezvanot upurim, uzdodoties par drošības iestāžu pārstāvi. Telefonkrāpniecība ir apmēram 70% no visiem fiksētajiem krāpšanas gadījumiem Latvijā.
"Pēdējā laikā tie ir gadījumi, ka stāsta – nelaimē gadījumā nonācis tuvinieks. Uzdodas par meitu, dēlu mazmeitu. Apkrāpj seniorus. Tad sūta naudas saņēmējus, un šie cilvēki atdod pēdējos iekrājumus, notic. Liekas, ka tas ir muļķīgs veids, kā pazaudēt naudu, vai ne? Bet situācijas ir dažādas, cilvēki tiek psiholoģiski apstrādāti un iekrīt viltnieku nagos."
Kā krāpniecības metode tiek izmantota arī viltus vietnes, kur var ieguldīt naudu, lai iegūtu peļņu, sadarbojoties ar "viltus brokeriem".
"Tāpat ir arī, ne tik bieži, bet tā saucamās romantiskās krāpšanas," stāsta Ruks. "Kāda kundze vai kungs, pārsvarā gan kundzes, iepinas problēmās kaut kur ārzemēs, tālienē. Nelaimē nokļuvušajiem virsniekiem vai kāda aģentam, vai vienkārši labam cilvēkam, kurš gatavs mīlēt līdz kapa malai, ir vajadzīgs aizskaitīt mazliet naudas, lai atrisinātu kādu problēmu," par krāpšanas veidu, ko izmanto Latvijā, stāsta policijas šefs.
Trešais izplatītais veids ir SMS sūtīšana, uzdodoties par Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju vai pat par tiesu nama pārstāvi. Cilvēki tiek aicināti identificēties viltus lapās, ielogojoties ar savu Smart ID. Ruks iesaka šādos gadījumos neizmantot SMS piedāvātās saites, bet nokļūt CSDD un citu iestāžu kontos, izmantojot, piemēram, aplikācijas.
Vērtējot, kurš visbiežāk Latvijā iekrīt krāpnieku nagos, Valsts policijas šefs Armands Ruks norāda, ka tie tomēr visbiežāk ir tieši valsts krievvalodīgie iedzīvotāji. Lielākoties upuris ir vairāk nekā 50 gadus vecs, lielākoties kundzes.
"Mūsu mērķis ir ar šo kampaņu ir panākt, lai cilvēki, kas nepatērē sociālos tīklus, varbūt neskatās ziņu dienestus un tamlīdzīgi, dzīvo citā informācijas telpā, neizmanto latviešu valodu kā pirmo valodu, sadzird. Jo mēs redzam tomēr, ka ļoti bieži mūsu krievvalodīgos valsts iedzīvotājus apkrāpj. Un tas upura portrets ir pēc 50 gadiem lielākoties. Un kundzes pārsvarā."
Ruks aicina atcerēties, ja gadījumā tiek saņemts zvans par ceļu satiksmes negadījumā nonākušu tuvinieku, nepieciešams nekavējoties samaksāt policistiem, lai neuzsāktu pārkāpuma lietu, ka policisti nekad nepieprasa naudu par lietas neuzsākšanu. Pirmkārt, tā būtu kukuļošana.
Taujāts, vai likumsargiem arī ir izdevies atgūt naudu, ko krāpnieki piesavinājušies no iedzīvotājiem, Valsts policijas šefs atbild apstiprinoši. "Jā, ir izdevies arī atgūt, ja runājam par gadījumiem, ka pārskaita krāpniekam kaut kādas summas. Ja mēs runājam par investīcijām, tur ļoti svarīgs ir laiks. Ātri reaģēt. Ja laikus attopas, tad ir sadarbībā ar bankām ir iespējams apturēt transakciju. Tādā veidā atgriezt naudu," teic Ruks.
Tiesa gan, ja transakcija notikusi uz trešajām valstīm, tā ir dažu tūkstošu eiro apmērā, tad situācija ir sarežģītāka, jo starptautiskā sadarbība, ja iesaistītas nelielas summas, nedarbojas.
"Bet tā problēma ir lielāka. Problēma ir tāda, ka, ja mēs fizisko telpu sargājam, slēdzam mājai durvis ciet, aizveram vārtiņus sētai, tad digitālajā, komunikācijas vidē aizmirstam, ka, tāpat kā savu māju, savus īpašumus, arī naudas līdzekļi kontos jātur aizslēgti. Jādomā, kam tās durtiņas atslēgt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
