Krievu skolas varētu nebūt gatavas pāriet uz izglītību tikai valsts valodā

TV3 ziņas uzklausīja mācībspēkus un skolēnus vienā no šādā mācību iestādē – Rīgas 40. vidusskolā. Viņi uzskata, ka krievu skolas nav gatavas pārejai uz izglītību tikai valsts valodā.

Pirms sākt vēl vienu reformu, Izglītības ministrija tiek mudināta atrisināt, piemēram, ilgstoši sāpīgo jautājumu par to, kur rast labus latviešu valodas skolotājus.

Pēc Rīgas 40. vidusskolas direktores Jeļenas Vediščeva teiktā, iemesli tam, ka mazākumtautību skolas šādai reformai nav gatavas, ir vairāki, taču galvenais – akūts latviešu valodas skolotāju trūkums.

Pēc direktores teiktā, katru gadu 1. septembrī viņas skola esot "drudža stāvoklī" – vai visi skolotāji būs. Uz pedagogu lielo mainību norāda arī 12. klases skolēni. Bilingvālā izglītība, kad daļa priekšmetu tiek mācīti valsts valodā, bet daļa dzimtajā krievu, sevi esot attaisnojusi.

40.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ļubova Ruško atzīst, ne visi audzēkņi būtu motivēti mācīties vienīgi valsts valodā.

Tikmēr izglītības eksperte un partijas "Par" valdes locekle Marija Golubeva uzsver, ka skolotāju sastāva atjaunināšana Latvijā būs jārisina neatkarīgi no reformām. Viņasprāt, uz valodas jautājumu skolās jāskatās mūsdienīgāk, proti, visās skolās vajadzētu priekšmetus mācīt vairākās valodās, ne tikai valsts vai dzimtajā.

Tikmēr izglītības ministrs uzskata – 2020. gadā, kad vidusskolās paredzēta pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, skolas tam būs gatavas. Šobrīd neesot indikāciju, ka varētu atkārtoties 2004. gada situācija, kad mazākumtautību skolēni un skolotāji izgāja ielās.

Valdošā koalīcija apņēmusies plānu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā likumos iestrādāt līdz nākamā gada februārim, lai jūtīgais jautājums nekļūtu par daļu partiju priekšvēlēšanu kampaņas.