"Labākais cilvēks Gaujienā." TV3 apciemo pastnieci Sandru, kurai piešķirts valsts augstākais apbalvojums
Sirsnīga, komunikabla un ar nerimstošu enerģiju. Tāda ir pastniece Sandra Lārmane, kura šajā profesijā strādā jau 41. gadu. Vietējiem Gaujienas apkārtnes iedzīvotājiem Sandra ir pat vairāk nekā pastniece. Viņa nekad neatsaka atvest arī pārtiku, medikamentus un arī allaž gatava vietējos iedzīvotājus uzklausīt. Tagad Sandras nesavtīgais darbs novērtēts arī valsts līmenī – ilggadējai pastniece 4. maijā Rīgas pilī pasniegs augstākos valsts apbalvojumu.
Sandra Lārmane Smiltenes novada Gaujienas pusē par pastnieci strādā jau kopš 1984. gada, un tā aizvien ir viņas vienīgā darba vieta. Pastnieka profesija Sandrukam, kā viņu sauc vietējie, aizvien nav apnikusi, un viņa pati saka – to pret citu darbu nemainītu. Ja nu vienīgi tā būtu saistīta ar viņas sirdslietu.
"Ja pie puķēm varētu. Ja pie puķēm, jo man tās puķes ir ļoti liela kaislība un arī pagalmu cenšos sapost. 2022. gadā mums bija Smiltenes novadā tāds konkurss "Smiltenes sakoptākais pagalms", un tad es izcīnīju to balvu, man ir pie mājas uzraksts, plāksnīte."
Sandra ir vietējā – dzīvo Zvārtavā un strādājot tik ilgus gadus, iepazinusi katru šīs puses stūrīti. To pašu var teikt par šejienes iedzīvotājiem. "Šīs pensionāres, viņas jau mani pie pie loga līdz pusdienlaikam. Viņām grūti iziet laukā pa tām trim kāpnēm," stāsta pastniece.
Un Sandra gatava arī lēkt ārā no mašīnas, ja kādu vēstules vai avīzes saņēmēju ierauga uz ielas vai veikalā. "Šeit klientiņam man jāatdod avīze. Inetiņa, lūdzu. Rīt būs Alūksnes ziņas," pasta klienti uzrunā Sandra.
Laukos pastnieks nav tikai vēstuļu un sūtījumu piegādātājs. Sandra jau pieradusi, ka nereti tieši viņai zvana, ja kādam nepieciešama palīdzība. Sandra atteikt nespēj. Saņemot lūgumu no senioriem, kuri dzīvo attālākās lauku sētās, viņa turp aizved ne tikai avīzi, bet arī maizes kukuli, medikamentus vai citus produktus.
"Protams, tās pašas zāles, visu, ko vajag atvest, maizīti. Man viens piezvana un saka: "Zini, man sunīšiem pietrūka maizītes. Kādus četrus, piecus kukulīšus atved, tad man nedēļai pietiks." Sandra iet veikalā un nopērk. Es nezinu, man vienkārši sirds neatļauj to nedarīt."
Sekojot līdzi Sandras ikdienas darba gaitām, jūtams, ka viņa lepojas ar savu Gaujienas pagastu, un arī brauciena laikā viņa, gluži kā gide rāda katru apskates vērto objektu. Vaicāta, kā jutusies, kad saņēma vēstuli no Valsts prezidenta kancelejas ar ziņu, ka piešķirts viens no valsts augstākajiem apbalvojumiem – Atzinības krusta trešās pakāpes goda zīme, viņa saka – tas bija šoks.
"Tas bija šoks," stāsta Sandra. "Godīgi sakot, sāka birt asaras. Domāju – kas šo lietu tagad atkal taisa? Bet es tak pelnījusi! Es? Es nezinu, godīgi sakot. Es domāju, ka visi cilvēki mēs darām to darbiņu, tiešām!" savas izjūtas apraksta Sandra.
Vietējie gan saka – Sandra dara vairāk nekā no viņas prasa. Ja jānosauc kāds cilvēks, kurš apbalvojumu pelnījis, tā noteikti ir viņa. "Labākais cilvēks Gaujienā, tā visi saka. Jo viņa ir izpalīdzīga, saprotoša, ja kaut ko vajag, zinoša," teic Veneranda.
"Tas cilvēcīgums no viņas ļoti staro, un to arī cilvēki novērtējuši. Viņa ir ļoti ieinteresēta, kā paši dzirdējāt. Nevienam nepaies garām, droši vien bieži vien izdarīs vairāk nekā darba pienākumi no viņas prasa. Tas svarīgi sevišķi laukos. Lielajās pilsētās to varbūt tā nejūt, bet laukos tas pastnieks ir ļoti gaidīts. Viņam ir tiešām jāaprunājās, jāpasaka, kāds uzmundrinošs vārds."
Tikmēr pati Sandra turpina būt pieticīga un par labajiem vārdiem mulst.
"Vienkārši man patīk šis darbs. Darīšu un strādāšu, cik varu. Ne katram, ne visiem būšu labs, bet palīdzēšu. Man trūkst vārdu, es neprotu to izteikt."
Svētdien, 4. maijā, uz Rīgas pili pēc apbalvojuma Sandra dosies kopā ar vīru Egonu. Svinības gan būs plašākā lokā, jo, kā saka Sandra – dzīves lielāko balvu viņa ir jau saņēmusi – tie trīs dēli un septiņi mazbērni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
