Lai piekļūtu "čekas maisiem" internetā, interesentiem būs jāreģistrējas

Sākotnēji gan apjomīgajā dokumentu daudzumā būs grūti orientēties – to lielākā daļa būs krievu valodā un rokrakstā, bez iespējām izmantot meklēšanas funkciju.

Jautājums par tā sauktajiem "čekas maisiem" ir aktuāls jau gadu desmitiem, un pagājušais Saeimas sasaukums pēc ilgiem strīdiem tomēr nolēma, ka tiem jābūt publiski pieejamiem. Vienlaikus tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kā cilvēki varēs ar tiem iepazīties. Trešdien par attiecīgo jautājumu sprieda Saeimas cilvēktiesību komisijā.

Komisijas sēde bija sasaukta tāpēc, ka tās vadītajam Artusam Kaimiņam ("KPV LV") bija bažas, vai tiešām tiks izpildīts Saeimas lemtais par neierobežotu piekļuvi dokumentiem ikvienam sabiedrības loceklim.

Pēc valdībā lemtā, lai piekļūtu "čekas maisiem" internetā, interesentiem būs jāreģistrējas, norādot vārdu, e-pasta adresi, personas kodu un dokumentu izmantošanas mērķi.

"Saeima lēma, ka maisam gals ir vaļā. Piekļuve publiska – visiem! Ministru kabinets lemj pilnīgi un absolūtu ačgārni," norādīja Kaimiņš.

Savukārt Kultūras ministrijas arhīva vadītājas vietniece Līga Dimante norādīja: "Tas nav nekas pretrunīgs. Viņš vienkārši reģistrējas, lai jebkurš interneta zākātājs neizplatītu datus. Cilvēks, kurš lasa šos dokumentus, atbild par to, lai viņš nepublicē un neceļ neslavu. Un gadījumā, ja pārkāpums ir noticis, mums ir jāspēj izsekot, kurš to ir darījis."

Kad sēdes dalībnieku prāti nedaudz atdzisa, varēja izkristalizēt lietas būtību. "Čekas maisu" saturam ir tikai informatīva nozīme, sadarbību ar VDK pierāda tiesa. Attiecīgi pēc ielūkošanās "čekas maisos" un apgalvošanas, ka viena vai otra persona bijusi aģents, var sekot prasība tiesā no cietušās puses.

Sākotnēji gan interesentu reģistrācijas datu patiesība netiks pārbaudīta, tāpēc interneta formā faktiski varēs norādīt jebko.

" Jā, to var darīt, bet tajā brīdī, kad gribēsiet tālāk izmantot šo vietni nākamgad pēc papildināšanas ar citiem dokumentiem, jūs to vairs nevarēsiet izdarīt ar šo izdomātu vārdu," skaidro Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Dokumentiem varēs piekļūt no Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapas un speciāli izveidotā interneta vietnē. Tie sašķiroti atbilstoši alfabētam, taču jāņem vērā, ka lielākā daļa ir rokrakstā un krievu valodā. Tāpat nebūs meklēšanas funkcijas, tā parādīsies līdz ar dokumentu apstrādi, kuru iecerēts pabeigt līdz 31. maijam.

Lai sagatavotos potenciāli lielajai interesei, Nacionālais arhīvs veicis tehniskus priekšdarbus, taču nav garantijas, ka serveri apmeklētāju pieplūdi rītdien izturēs.