Uz saturu

Latgalē pārbauda patvertnes – realitāte tālu no ideāla

Latgales pašvaldībās šonedēļ viesojās Iekšlietu ministrijas amatpersonas, lai izvērtētu esošo patvertņu situāciju un spriestu, kā stiprināt gatavību krīzes situācijām, ar kurām jau tagad saskaras cilvēki Latgalē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Augšdaugavas novada tehniskais direktors izrāda telpas, kuras varētu tapt par pilnībā labiekārtotu patvertni. Šobrīd pašvaldībā tādas nav nevienas. Dažviet trūkst labierīcību, piekļuves ūdenim, rozešu, ģeneratoru vai vienkārši jāaizbarikādē logi.

Valērijs Ļaksa
Augšdaugavas novada pašvaldības tehniskais direktors

Privātmājās mums ir pagrabi, daudzstāvu dzīvojamās mājās mums ir pagrabi, skolās, kultūras iestādēs ir kaut kādas telpas, ko mēs spēsim pielāgot patvertnēm tām "X stundām". Protams, nav tas pats labākais, bet kas ir, tas ir.

Izmantojot Eiropas un norvēģu finanses "X stundai" Augšdaugavas pašvaldībā pielāgos 16 patvertnes. Viesi no Rīgas šonedēļ pabijuši arī Daugavpilī, Krāslavas un Ludzas novadā. Līdzīga situācija arī tur.

Gatis Švika
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors

Ļoti labi saprotam, ka šīs patvertnes nav ideālā stāvoklī, daudzās vietās pat tur ieguldāmi lieli darbi, lai savestu kārtībā. Vienā no pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras mēs apmeklējām, nav atslēgas uz pagrabu pieejamas, nevar bērnus aizvest uz pagrabu, tikai tāpēc, ka vadītājs nav klātbūtnē, tas nav īsti pareizi.

Iekšlietu ministrijā uzsver – drošības pamatā ir nianses – tas, kas tagad šķiet sīkums, krīzē var prasīt pat dzīvību. Un to vietējie labi saprot, saka arī ugunsdzēsēji, kuri guvuši pārliecību, ka cilvēkiem te rūp drošība.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ivars Nakurts
VUGD priekšnieka vietnieks

Krāslavas novadā gandrīz pirms mēneša pat mazāk, ņemot vērā gaisa uzlidojumu, trauksmes, pašvaldība zina, ka mācību iestādēs ir telpas, kas nav patvertne, bet divu sienu princips, ir konstatējuši, ka ir problēma gaisapmaiņā, jau ir ievilkta ventilācija. Pašvaldība negaida rīkojumus, bet saprot, ka nepieciešami ieguldījumi un tas tiek darīts.

VUGD pārstāvis saka – bieži vien galvenā problēma ir naudas trūkums, tāpēc sarunās izskanējusi arī ideja par mērķdotāciju, ko novirzītu tieši civilās aizsardzības stiprināšanai pierobežā. To kā iespēju min arī Augšdaugavas novadā.

Valērijs Ļaksa
Augšdaugavas novada pašvaldības tehniskais direktors

Vai mēs pielāgotu vienu divas patvertnes vai nopirktu kādu tehniku, ģenerātorus vai vēl ko, tas ir interesants jautājums, es zinu, ka daudz Eiropas valstis tā darbojas civilajā aizsardzībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm