Latviešiem Lielbritānijas varas iestādes atņem bērnus un nodod adopcijai svešiniekiem
Saeimas deputāti ir nepatīkami pārsteigti par Lielbritānijas sociālo dienestu un bāriņtiesu rīcību, kas skārusi arī Latvijas imigrantu ģimenes. Šodien Latvijas parlamenta deputāti skatīja konkrētu gadījumu, kad no Londonā dzīvojošas latvietes ģimenes izņemta viņas 3 gadus vecā meitenīte un nodota tūlītējai adopcijai pilnīgi svešiem cilvēkiem Lielbritānijā.
Vispirms ar piketu pie Saeimas, lai pievērstu mūsu deputātu uzmanību Latvijas imigrantu bezspēcībai Lielbritānijā, tad ar piketu pie Lielbritānijas vēstniecības Laila Brice pauda izmisumu, ko piedzīvo jau otro gadu. Tieši tik ilgi britu varas iestādes ir atņēmušas vecāku tiesības, meitu Katrīnu atņēmuši un nodevuši piespiedu adopcijai uz mūžu pilnīgi svešiem cilvēkiem.
Visa iemesls – steidzoties uz darbu, Laila savā dzīvoklī Londonā bija atstājusi tolaik trīsgadīgo meitu vienu pašu, bet aukle, kurai pavisam drīz bija jāierodas, iekļuva satiksmes sastrēgumā. Līdz ar to izveidojās situācija, ka bērns bija atstāts bez uzraudzības uz divām stundām. Meitenīte bija sākusi raudāt, to dzirdējis īrētā dzīvokļa saimnieks, durvis atvēris un izsaucis policiju. Uz protestu šodien sanākušie ir šokā, kā Anglijas bāriņtiesas izposta ģimenes un, visticamāk, ir psiholoģiski traumējuši paši bērnu.
Tagad Katrīnai ir septiņi gadi, bet britu iestādes noraidījušas pat Latvijas vēstnieka Lielbritānijā tikšanos ar bērnu, lai iedotu pasi ar atjaunoto datumu. Pēc mammas lūguma, divās tiesas sēdēs Londonā pērn septembrī un decembrī piedalījušies arī Latvijas tieslietu ministrijas eksperti. Viņi iebilda, ka britu varas iestādes uzreiz piemēroja galīgo līdzekli – trīsgadīgo bērnu atdeva adopcijai pilnīgi svešiem cilvēkiem, nevis spēra pirmo soli – meklēt aizbildņus starp radiniekiem. Londonas tiesa Latvijas Tieslietu ministrijas norādes ignorēja.
Saeimas deputāti šodien lēma palīdzēt mammai atgūt bērnu, ko varētu traktēt kā politisko iejaukšanos. Pirmdien Lielbritānijas parlaments saņems no Saeimas aicinājumu iedziļināties situācijā, lūdzot ne tikai atļauju iesniegt apelāciju par bērna atņemšanu mātei, bet lūdzot konkrētās tiesvedības izskatīšanu no Lielbritānijas jurisdikcijas pārcelt uz Latviju.
Tieslietu ministrija norāda – ja Latvijā bērnu vienu pašu atstātu mājās uz divām stundām, vecāku tiesības netiktu atņemtas un bērnu nenodotu adopcijai. Lielbritānijā ir ārkārtīgi stingri bezkompromisa bērnu drošības noteikumi. Pietiek kaimiņiem pasūdzēties, ka bērns aiz sienas raudājis, vecāki bijuši iedzēruši vai savstarpēji strīdējušies, kad britu sociālie dienesti ar policiju būs klāt un tiesa lems par vecāku tiesību atņemšanu un bērna aizbildņa meklēšanu un atdošanu adopcijā.
Tas pats notiek gadījumā, ja kaut reizi bērns līdz 12 gadu vecumam nav aizvests uz skolu un atpakaļ bez pieaugušā uzraudzības. Visizplatītākais veids, kā latviešu imigrantiem tiek atņemtas vecāku tiesības ir, ja bērnu atstāj vienu pašu mājās kaut uz desmit minūtēm. Kad bērnu izņem no ģimenes, britu varas iestādes pat neizpauž, kur bērns vispār palicis. Šis ir psiholoģiski ārkārtīgi liels trieciens kā vecākiem, tā bērniem. Tieši tāds ir arī gadījums, ko šodien skatīja Saeimas deputāti un vērtēja iespēju iejaukties Lielbritānijas lēmumā.
Tātad Latvija ar vēstuli nākamajā pirmdienā izdarīs politisko spiedienu uz Lielbritāniju, lai panāktu pozitīvu risinājumu šajā konkrētajā Lailas Brices gadījumā.
Latviešu imigrantu ģimenēm Lielbritānijā, Īrijā un Norvēģijā ir jābūt īpaši uzmanīgām, jo tieši šajās valstīs katru gadu ir vidēji 20 gadījumu, kad mūsu pilsoņi pieredz bērnu atņemšanu.
Tas ir skaits, kas nonāk Latvijas Tieslietu ministrijas uzmanības lokā, bet esot vēl vairāki citi, kad vecāki nemaz neinformē mūsu iestādes par ārvalstu bāriņtiesu atņemtajiem bērniem. Un vecāki tiešām savus bērnus vairs neredz. Turklāt adoptētāju netrūkst. Piemēram, Lielbritānijā par katru šādu bērnu adoptētāji saņemot 600 mārciņas mēnesī.
Drastiskie likumi Lielbritānijā, kad bērnu no ģimenes izņem, ja vecāki to atstājuši bez uzraudzības kaut 10 minūtes, saniknojuši arī eiroparlamentāriešus no Polijas, Lietuvas, Rumānijas un Bulgārijas. Kopā ar Latvijas pārstāvjiem, martā tiks rīkota tikšanās situācijas normalizēšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
