Latviešu valodas informatīvajā telpā iespējams sasniegt pusi krievvalodīgo iedzīvotāju
Mūsdienu steidzīgais ritms un sabiedrības dažādība pieprasa jaunus veidus, kā ar informāciju sasniegt auditoriju. Vairs nav iespējams visu svarīgo pateikt tikai vienā valodā un cerēt, ka to sapratīs ikviens. Kādus medijus patērē latvieši un kādus krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, noskaidrot centās TV3 jaunais raidījums "Kāpēc viņi dara tā?".
Agrāk sabiedrība dzīvoja laikā, kad pastāvēja centrālā televīzija, dažas avīzes un tikai viens viedoklis. Mūsdienās pašam savas televīzijas izveidošana ir iespējama ikvienam. Vairs nav svarīga valoda, kādā tiek pasniegts saturs, bet gan cik ir "skatījumu", "pārpublikāciju" un "patīk". Lai tos savāktu, arī latvieši sāk runāt krieviski un angliski.
Šobrīd, kad ikvienam sabiedrības loceklim kabatā ir telefons ar kameru, katrs var kļūt par reportieri un nogādāt savu informāciju līdz lielākam vai mazākam saņēmēju lokam. Bet šajā gadījumā svarīgi ir saprast, kāda ir informācija, no kurienes tā nāk un cik tā ir uzticama.
Lasi vēl:
Mūsdienās informācijas ieguves vietas vairs nav televīzija vai drukātā prese. Šodienas steidzīgais darbspējas vecuma iedzīvotājs labprātāk izvēlas visu sev nepieciešamo atrast sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook" vai "Twitter". Jauniešu gadījumā sarakstu papildina arī "Tik Tok" un "Instagram". Bet vai šajās platformās iespējams atrast uzticamu informāciju, un vai cilvēki patiešām spēj nošķirt uzticamu avotu no viltus.
Mediju eksperte Olga Kazaka norāda, ka ir jānošķir, vai šajos portālos tiek meklēta informācija vai tomēr izklaide. "Caur sociālajiem tīkliem cilvēki iegūst vai nu mediju saturu, kurš būs paņemts no televīzijas, vai arī iegūst interpretācijas. Manuprāt, bīstama tendence ir tā, ka mūsu valstsvīri, politiķi sāk ļoti paļauties uz "Twitter" kopienas viedokli. Bīstami tas kļūst brīdī, kad šīs kopienas viedoklis tiek uzskatīts par vairākuma viedokli," norāda eksperte.
LNAA Drošības un pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa norāda latviešu valodas informatīvajā telpā ir iespējams sasniegt pusi no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ģimenē lieto krievu valodu. Otra puse krievvalodīgo atrodas krievu valodas informatīvajā telpā, kurā ietilpst arī Latvijā ražots saturs krievu valodā, tas gan vairāk priekšroku dod izklaides šoviem nevis propagandai.
Lasi arī – 9. maijs latviešu un krievu acīm
Projektu "Kāpēc viņi dara tā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kāpēc viņi dara tā" saturu atbild producentu grupa "Red Dot Media".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
