Vējonis aicina jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem pilsonību piešķirt automātiski
Jau visu šo nedēļu politiskajās diskusijās atgriezušies integrācijas jautājumi. Sarunu par tiem atsākusies ar Valsts prezidenta gādību. Raimonds Vējonis piekrīt ierosinājumam, ka sabiedrības saliedētības vārdā Latvijas pilsonība visiem nepilsoņu bērniem būtu piešķirama automātiski. Turklāt, lai vairotu krievvalodīgās sabiedrības daļas piederības sajūtu valstij, amatpersonām ar krievu medijiem vairāk vajadzētu runāt viņu valodā. Nacionālajā spārnā šīs prezidenta nostājas izraisījušas niknu pretreakciju.
Prezidenta paspārnē izveidotā sabiedrības saliedētības ekspertu darba grupa šonedēļ izraisīja pamatīgu viļņošanos ar diviem no saviem daudzajiem priekšlikumiem. Viens no tiem bija – automātiska pilsonības piešķiršana visiem nepilsoņu bērniem. Eksperti skaidroja, ka tā var šiem bērniem nosūtīt nepārprotamu ziņu, ka Latvijai viņi ir vajadzīgi.
"Apstākļos, kad tik daudzi cilvēki ir izceļojuši un neatgriezīsies, mums ir nepieciešams paplašināt pilsoņu kopienu. Es domāju, ka mums ir jāatskatās arī uz citām valstīm – Igaunija to dara," teic sabiedrības saliedētības grupas loceklis Deniss Hanovs.
Ekspertu viedoklim pievienojās arī valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē gan norāda, ka automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem pašreizējo situāciju izmainītu ļoti minimāli.
Kopš 2013. gada nogales viss, kas vecākiem jāizdara – reģistrējot jaundzimušo, jāatzīmē, vai grib, lai viņš būtu pilsonis, vai nē. Un šajā laika posmā izvēli par labu nepilsonībai izdarījuši tikai 167 jeb mazāk nekā ceturtdaļas bērnu vecāki. Lielākoties tas tiek darīts, lai bērni uz Krieviju varētu braukt bez vīzas.
Darba grupa savā ziņojumā kā labu piemēru arī minēja praksi, kad politiķi un amatpersonas ar krievu medijiem runā krievu valodā. Tas izraisījis Nacionālās apvienības iebildumus.
Darba grupas vadītāja Liesma Ose gan kritiku noraida. Viņasprāt, amatpersonu komunicēšana krieviski iedrošinātu krievvalodīgos publiskajā telpā runāt latviski un veicinātu lojalitāti pret valsti.
Arī Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis Tv3 Ziņām norādīja, ka Raimonds Vējonis savas darba grupas padomiem jau seko. Viņš gan uzsvēra, ka tas nekādā veidā neietekmē valsts valodas statusu un nav uztverams kā aicinājums valsts vai pašvaldību iestādēm komunicēt ar saviem klientiem citā valodā izņemot latviešu. Latviešu valoda ir un paliek valsts integrācijas politikas pamatā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
