Latvija gatavojas Lielajai talkai; rīkotāji sola virkni tematisku pasākumu
Tieši pēc mēneša, 27. aprīlī, ar moto "tīri-zaļi-ilgi" ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts piedalīties Lielajā talkā, kas nu jau ir kļuvusi par pavasara tradīciju. Plānojot talkošanas aktivitātes, cilvēki aicināti atzīmēt piesārņotās vietas tīmekļvietnē talkas.lv, lai kopīgiem spēkiem padarītu Latviju tīrāku. Turklāt šoreiz daudz tematisku pasākumu sola arī vietvaras, vēsta raidījums TV3 Ziņas.
Lielās talkas tradīcija aizsākās pirms 16 gadiem, un šajā laikā talkā ir tajā piedalījies pusmiljons dalībnieku. Salīdzinot ar pirmajiem gadiem, atkritumu daudzums ir samazinājies vairāk nekā par pusi. Taču aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kuri turpina piecūkot dabu.
Ik gadu no dažādām teritorijām talkotāji izvāc aptuveni divas tonnas atkritumu. Ilgstošu laika periodu mežos, dīķos, pļavās bija atrodams padomju laika mantojums: pudeles, spaiņi un pat čuguna vannas, bet pēdējos gados – cīņa ir ar mūsdienu relikvijām.
"Latvija kļuvusi daudz tīrāka, par to pat šaubu nav. Lai kā teiktu, ka joprojām nav labi, bet Latvija ir tīrāka. Bet svarīgākā lieta, ka šis ir audzinošs pasākums, kas paredz, ka mēs rūpējamies par dabu. Bet pievienotā vērtība, ka mēs trenējam prasmes un vēlmi nākt palīgā bez maksas."
Lai gan vienubrīd bijusi sajūta, ka atkritumu kļūst mazāk, pēdējos gados to daudzums atkal sāk pieaugt. Kā norāda Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme, atkritumu kļuvis vairāk, jo paši atkritumi kļuvuši dārgāki: "Tas ir ekonomiskais aspekts. Ceru, tas izlīdzināsies. Pirmais mirklis ir: nav naudas, kur ieekonomēsim? Ieekonomēsim 10 eiro, ievedot mežā! Bet drīz būs neizdevīgi ar benzīnu vest mežā, ja salīdzina ar konteinera pasūtīšanu."
Pašvaldībām jau nosūtīti atkritumu maisi.
Vietvaras plāno arī daudzus tematiskus pasākumus, piemēram, ainavu un pagalmu labiekārtošanas darbus, pagrabu tīrīšanu daudzdzīvokļu namos.
Lauris Lielbārdis, Ropažu novada pašvaldības pārstāvis stāsta, ka vietvarā cilvēki talkojuši daudzus gadus. Šogad aicinās strādāt pie vides objektiem. "Patīrīt krūmus, izveidot ugunskura vietu un iesaistīt kolektīvus no Rīgas. Citos gados esam tīrījuši Baltezera krastu. Interesants gadījums, – izcēlām mazu velosipēdu, atjaunojām to un uzdāvinājām ģimenei, kam tas bija nepieciešams. Ceru, ka tas velosipēds joprojām kalpo," pauž Lielbārdis.
Lielā talka arvien aktīvāk darbojas arī izglītojošā virzienā, pievēršot uzmanību klimata pārmaiņu un vides jautājumiem. Eksperti teic, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo salīdzinoši zaļā valstī, jo pasaulē šī bilde krietni bēdīgāka.
Pēdējo 50 gadu laikā dabas daudzveidība sarukusi par 60% pasaulē! Un tā ir situācija, ko radījis cilvēks ar savu ekonomisko aktivitāti un alkatību.
"Ir tāds universāls princips pasaulē, ka piesārņotājs maksā. Jānodrošina, ka piesārņotājs tiešām maksā. Un ne tikai, kas nomet gruzi mežā, bet arī tie, kas piesārņo ūdeņus caurs nepareizo agrotehniku utt.. Un, ja cena būs vienota un adekvāta visi piesārņotājiem tad stimuls mainīsies un tad izpratne, kas ir ekonomiski, mainīsies."
Gatavojoties Lielajai talkai, ikviens aicināts atzīmēt piesārņotās vietas tīmekļvietnē www.talkas.lv.
Bet pēc talkas Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē būs sadziedāšanās pasākums ar Intu Teterovski. Kā saka organizētāji, tad pēc ziemas sadziedāšanās būs kā plaušu tīrīšanas talka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
