Latvijā nepilngadīgo vidū ik gadu ir ap 200 grūtniecību; puse no viņām taisa abortu

Mammas, kuras pašas vēl ir tikai bērni. Kas ir par cēloni tam, ka Latvijā ik gadu vairāk nekā 100 pusaudzes laiž pasaulē mazuli un vēl tikpat taisa abortu?

Esam Jauniešu atbalsta centrā Rīgā – vietā, kur nupat pilngadību sasniegušie bāreņi drīkst vēl lūgt un saņemt palīdzību, jo patstāvīgai dzīvei nav līdz galam gatavi.

Diāna ir mamma deviņus mēnešus vecajai Jasmīnai. Viņai gan savā ziņā paveicās – kad sastapa puisi, jutās gatava lēmumam par bērnu. Tas bija apzināts. Viņa joprojām ir jauna mamma – pašai tagad tikai 20: "Mūsu bērnunamos ir tā – ja negribas pirkt prezervatīvus, var aiziet paprasīt – meitene vai zēns, bez problēmām iedos un vari lietot. Ir pazīstamas meitenes, kuras dzemdējušas 15 – 16 gados, arī taisījušas abortus. Tiem, kas dzīvo pa bērnu namiem ar bērniem, ir pieejama sociālā palīdzība, bet tiem, kas dzīvo ārpus, ir pagrūti. Man pazīstama, kurai vecāki bija riktīgi pret, bet viņa ļoti vēlējās bērnu. Neko – audzina, un puikam ir jau 3 vai 4 gadi."

Un tiešām – arī šai Jauniešu centrā uz palodzes gaida prezervatīvi ar aicinājumu "nekautrēties – paņemt sev un atstāt citiem".

Tā nav tiem pusaudžiem, kuri aug ģimenēs, no kabatas naudas prezervatīviem nesanāk, un, kad saprot, ka iestājusies grūtniecība, nereti pat abortam jau ir par vēlu.

Nepilngadīgu mammu Latvijā ir ārkārtīgi daudz.

2012. gadā tādu bija 270. Desmit gadu laikā situācija pamazām uzlabojas, bet pērn tā joprojām bija 101 meitene, kura bērnu pasaulē laida, pašai vēl ejot skolā. Aptuveni tikpat meiteņu uztaisīja abortu. Līdz 19 gadu vecumam abortus ik gadu Latvijā veic pat tuvu 200 pusaudzēm.

Un vismaz trīs meitenes ik gadu dzemdē līdz 14 gadu vecumam.

Ja mammai ir tikai 14 gadu, viņa saskaras ar grūtībām, starp kurām rūpes par zīdaini un negulētas naktis ir tikai tās mazākās. Viņa pati vēl ir tikai bērns. Arī likuma priekšā.

Nepilngadīgās grūtnieces centra parkos līdzās pārējām mammām parasti nemana. Viņām ir kauns. Nosoda ģimene, arī vienaudži, bet priekšstatu, ka tās ir vieglas uzvedības meitenes, kuras pašas vainīgas, kliedē pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne. Viņa nupat noslēgusi apjomīgu pētījumu, kurā intervējusi nepilngadīgās mammas, un visas esot domājušas, ka ir attiecībās ar puisi: "It kā jau šķiet, ka jaunieši zina, ka jālieto prezervatīvs, bet, kad aprunājies dziļāk, saproti, ka trūkst padziļinātu zināšanu. "Jā, bet mēs to darījām tik reti. Jā, mēs lietojām prezervatīvu!" Bet, kad pajautā, vai katrā reizē, atklājas, ka ne vienmēr."

Pētījums tapis pēc Bērnu slimnīcas fonda iniciatīvas, cenšoties saprast, kā palīdzēt tām meitenēm, no kurām visi novēršas. Pat sava bērna likumīgā aizbildne nepilngadīga meitene nevar būt, arī bērna naudu saņem kāds cits. Pat braukt uz slimnīcu, dzemdēt jaunāka par 14 bez pieaugušā viņa nedrīkst. Viņai nav ne izglītības, ne līdzekļu, lai tiktu galā ar sadzīvi.

"Kas pētījumā izkristalizējās, ka mums valstī nav skaidra algoritma – ko darām, kad nepilngadīga meitene paliek stāvoklī. A – kad dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, B – kad ģimenē. Katrā pašvaldībā ir savs pakalpojumu klāsts, un meitenes pašas nezina, kas ir pieejams", norāda RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.

"Tas ir šī projekta galvenais mērķis – izveidot plānu. Plānu, kas ietvertu valsts atbalstu. Tas ir gan sociālais, gan juridiskais, gan veselības un izglītības atbalsts. Jā, meitenes jūt aizspriedumus skolā, bet svarīgi, lai viņas paliek izglītības sistēmā. Arī praktisks atbalsts – palīdzība bērna pieskatīšanā, lai var apmeklēt skolu", norāda Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Jau šobrīd Bērnu slimnīcas fondā darbojas mentori, kas palīdz nepilngadīgajām māmiņām nokļūt pie ārsta, uzpasē, vai lieto vitamīnus, bet fonds var palīdzēt vien aptuveni 10 pusaudzēm. Atbalsts, ja jau nonākts līdz mazulim, nepieciešams viņām visām.

Arī nupat pilngadību sasniegušajiem bāreņiem, kuri uz ģimenes atbalstu paļauties nevar vispār.

"Bāreņiem būtu vēlams atbalsts no valsts arī pēc pilngadības sasniegšanas. Injekcijas, spirāles vai medikamenti, jo 17 – 18 gados, aizejot patstāvīgā dzīvē, viņiem trūkst līdzekļu, lai nopirktu kontracepciju vai kaut vai samaksātu vizīti pie ginekologa", skaidro Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra Struktūrvienības "Jauniešu atbalsta centrs" vadītāja Agnese Grauduma.

Galvenais – jau saknē novērst nevēlamu grūtniecību. Veselības ministrija gadu no gada sola bezmaksas kontracepciju ne tikai pusaudzēm, bet arī sociālā riska sievietēm.

Pavisam tādu Latvijā ir aptuveni 2000, un tam nepieciešams miljons eiro. Lēmums, kas paliek jau nākamās valdības ziņā.