Latvijā no pēcdzemdību depresijas cieš vairāk sieviešu nekā vidēji Eiropā, liecina pētījums
Latvijā ir pirmo reizi veikts pētījums, kurā apzināts, cik liels Latvijas sieviešu īpatsvars cieš no pēcdzemdību depresijas. Psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns TV3 raidījuma "900 sekundes" intervijā stāsta, ka līdz šim apkopotie pētījuma rezultāti rāda, ka "Latvijas cipars ir pat augstāks nekā vidēji Eiropas attīstītajās valstīs.
Psihiatrs Rancāns norāda, ka līdz šim nav izkristalizēts viens konkrēts iemesls, kāpēc sievietes pēc laimīgām dzemdībām cieš no pēcdzemdību depresijas. "Svarīgi ir apzināt, cik daudz ir sieviešu, kuras šī problēma var skart," uzsver Rancāns. Būtiski ir jau laikus pamanīt depresijas riskus un sniegt palīdzību.
"Līdz šim gadam mēs Latvijā neinājām precīzu ciparu [cik daudzas sievietes cieš no depresijas]. Jo bija veikti daži atsevišķi pētījumi, bet vienmēr tādi – kaut kur nejauši internetā aptaujāts, bet pasaules cipari liecināja, ka no 10 līdz pat 25 % sieviešu slimo ar pēcdzemdību depresiju, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Par Latviju mēs nezinājām neko," skaidro psihiatrs.
Kopš pērnā maija sadarbībā ar Rīgas dzemdību namu Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda mērķtiecīgi aptaujājusi visas sievietes, kas saņem ambulatoro palīdzību laikposmā no ceturtās līdz sestajai nedēļai pēc dzemdībām – Rīgas dzemdību nama ambulatorajā nodaļā. Šobrīd prezentēšanai ir gatavi dati par pirmo pusgadu, kopš īstenots pētījums.
"Latvijas cipars ir pat augstāks nekā vidēji, teiksim, Eiropas attīstītajās valstīs – tie ir 12 % sieviešu. Vairāk nekā katra desmitā sieviete, kas laimīgi dzemdējusi ar bērniņu, ar to slimo," par pētījumu saka psihiatrs Rancāns.
Pētījumā sievietes izvaicātas nevis ar skrīninga instrumentu, bet gan psihiatri ir rūpīgi izvērtējuši viņu veselību. Sievietes, kurām ir pazīmes, tika aicinātas uz intervijām. "Mēs redzam, ka pat tad, ja ir aizdomas, ka ir depresija, ne visas mammas tam piekrīt un vēlas noskaidrot," norāda ārsts. "Ir gadījumi, kad mēs sakām – jā, jums ir depresija, vērsieties pēc palīdzības, mammas saka: "Man nav laika. Man bērniņš kā prioritāte."
Psihiatrs, vērtējot pētījuma rezultātus, secina – Latvijā ir vairāk jādomā, kā panākt, lai mamma pēc dzemdībām, ja ir aizdomas par depresiju, paliktu profesionāļu redzeslokā.
"Svarīgi ir saprast, ko mums pagaidu dati liecina, ka mamma kaut kur pazūd. Par bērnu ir padomāts, ir rūpīgas vizītes, bet tieši mammai pajautāt, kā tev klājas, kā tu jūties. Palīdzēt saprast, kurām no māmiņām ir vislielākais risks. Lai var laikus palīdzēt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
