Latvijā reģistrēti 1,845 miljoni iedzīvotāju – Rīga un apkārtne pieblīvēta, reģioni tukšojas

Lielāko sabiedrības daļu veido iedzīvotāji darbspējas vecumā no  15 līdz 64 gadiem – 62,8%. Tikmēr pieaug senioru īpatsvars. 22,4% Latvijas iedzīvotāju ir 65 gadi vai vairāk, kas atspoguļo sabiedrības novecošanās tendenci. Bērnu līdz 14 gadu vecumam īpatsvars samazinājies.

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā sasniedzis 43,7 gadus. Jaunākā sabiedrība ir Rīgas reģionā, kur vidējais vecums ir 42,8 gadi, savukārt Latgalē rādītājs ir augstākais – 46,3 gadi.

Mirstība joprojām būtiski pārsniedz dzimstību. 2025. gadā piedzima 11 931 bērns, kas ir par 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt mirušo skaits sasniedza 26 109, lai gan tas nedaudz sarucis.

Rīgas apkārtnē turpina palielināties iedzīvotāju koncentrācija. Rīgas reģionā dzīvo 46% valsts iedzīvotāju. Turpina pieaugt arī Pierīgas novados – Mārupē, Ādažos, Ķekavā, Ropažos un citviet. Savukārt pārējos reģionos iedzīvotāju skaits samazinās, visstraujāk – Latgalē.

Migrācijā neliels kritums. Pērn Latvijā iebrauca 13,8 tūkstoši cilvēku, bet izbrauca 15,1 tūkstotis. Tiesa, emigrācija gada laikā ievērojami sarukusi – par vairāk nekā 20%, kas daļēji bremzējis kopējo iedzīvotāju skaita samazināšanos.

No imigrantiem vairāk nekā puse jeb 55,1%  remigranti – cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā pēc dzīves ārzemēs. Šī grupa gada laikā sarukusi.

Vienlaikus Latvijā pieaug latviešu īpatsvars – tas gada laikā palielinājies līdz 63,8 %. Tikmēr samazinājies krievu un baltkrievu īpatsvars, bet citu lielāko mazākumtautību struktūra būtiski nemainās. Lielākā daļa iedzīvotāju – 87,9% – ir Latvijas pilsoņi, un šis rādītājs turpina nedaudz pieaugt.