Latvijas bērni pamatskolā nesaņem vienlīdz kvalitatīvu izglītību, secina Valsts kontrole
Valsts kontrole nākusi klajā ar jaunāko revīziju, kas šoreiz ir veltīta Latvijas pamatizglītības vētīšanai. Pētījumā secināts, ka bērniem vecumposmā no pirmās līdz devītajai klasei netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva izglītība. Intervijā Tv3 raidījumam "900 sekundes" Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa atzina, ka vienotais standarts pamatizglītības iestādēs Latvijā tiek īstenots ļoti nekontrolētā un neuzraudzītā vidē un patiesībā skolēniem tālāk nākotnē ir ļoti nevienlīdzīgas iespējas konkurēt par iekļūšanu nākamā līmeņa izglītības iestādēs.
Vaicāta, vai no Valsts kontroles secinājumiem var teikt, ka vienots pamatizglītības standarts mums pastāv tikai uz papīra, Āboliņa atbildēja apstiprinoši. "Diemžēl tā sanāk. Šis vienotais standarts pamatizglītības iestādēs tiek īstenots ļoti nekontrolētā un neuzraudzītā vidē. Tas īstenībā paliek tikai tādā individuālā skolu prakses līmenī," sacīja Āboliņa. Viņa arī norādīja, ka skolas savā starpā ir ļoti atšķirīgas, un valsts un pašvaldību līmenī nav nodrošināti priekšnoteikumi, lai visiem bērniem būtu vienlīdz kvalitatīva izglītība dzīvesvietai tuvākajā skolā.
Revīzijā tika vētītas vispārējā pamatizglītība no pirmās līdz devītajai klasei, ko 2025. gadā apguva apmēram 200 000 Latvijas bērnu. "Droši vien arī būs derīgi atzīmēt, ka saskaņā ar jaunākajiem datiem par 2024. gadu no publiskajiem resursiem vispārējai izglītībai līdz divpadsmitajai klasei tiek atvēlēti 904 miljoni eiro," akcentēja Āboliņa, piebilstot, ka pēdējo trīs gadu laikā finansējums izglītībai audzis par 30%.
Galvenie secinājumi aptver četrus jautājumu blokus – pirmais attiecas uz mācību stundu skaita būtiskām izmaiņām dažādās skolās. Otrais skar skolu vadības procesus, kam ir jābūt vērstiem uz pastāvīgu bērna izaugsmes vadīšanu no sākuma līdz pat izlaidumam. Trešais jautājumu bloks skar akreditāciju. Valsts kontroles vērtējumā tā ir ļoti formāla. "Faktiski mēs akreditējam jebkuru skolu, ar jebkuriem darbības trūkumiem, un tādēļ bērni patiešām nav aizsargāti no tā, ka viņiem ilgstoši var nākties mācīties skolās, kurās ir trūkumi," tā vērtē Valsts kontrole. Ceturtais jautājumu bloks skar skolu attīstības plānošanu, kas ir sadrumstalota.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā tiek pārkāptas bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību, Āboliņa norādīja, ka tie bērni, kuriem ir bijušas par simtiem vairāk stundu vienā un tajā pašā priekšmetā vai mazāk stundu kādā citā priekšmetā, nonāk nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citiem, kad tie vēlas iekļūt izvēlētajā izglītības iestādē nākamjā izglītības līmenī. "Vēl jāņem vērā, ka šajos deviņos gados lielās atšķirības var būtiski apgrūtināt un radīt problēmas tad, kad bērni maina skolu, un šādas situācijas, bez šaubām, ir sociālā realitāte," sacīja Ābliņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
