"Valstī nav sakārtota iekļaujošā izglītība!" Izskan kritika izmaiņām Izglītības likumā
Saeima decembra sākumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, saskaņā ar tiem valdība varēs noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību. Nemierā ar jauninājumiem ir privātskolu pedagogi un skolēnu vecāki. Gandrīz 20 no privātskolām ir sociālie uzņēmumi, kuru mērķis ir veidot mazas klases un radīt iekļaujošu vidi skolā.
Ko jaunie noteikumi nozīmēs privātskolām, šobrīd vēl nav zināms, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktors Nils Muižnieks.
"Likums vēl neko nenosaka. Galvenie ir Ministru kabineta noteikumi, kas tiek izstrādāti," piebilda Muižnieks.
Jāpiebilst, ka jaunais finansēšanas modelis paredz papildu atbalstu bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, un tas līdzvērtīgi tiek piedāvāts gan privātskolām, gan pašvaldību skolām. Muižnieks gan saskata risku, ka pieaugs bērnu skaits, kas "dosies uz pedagoģiski medicīniskām komisijām, lai saņemtu atzinumu un būtu finansējums."
"Problēma ir tajā, ka valstī nav sakārtota iekļaujošā izglītība. Un mēs gribam to sakārtot," piebilda Muižnieks.
Kā ziņots, privātskolas ceļ trauksmi par Izglītības ministrijas iecerētajiem grozījumiem, kas spiestā kārtā tām liks veidot lielas klases. Ministrijas plāns paredz, ka līdz ar jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu arī privātskolas varēs saņemt pilnu valsts finansējumu pedagogu algām tikai tad, ja tās izpildīs kvantitatīvos skolēnu skaita kritērijus.
Privātās izglītības iestādes gan uzsver, ka lielas klases ir pretēji šo skolu būtībai. Turklāt kāpināt skolēnu skaitu neļaujot arī telpu šaurība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
