Latvijas deputātiem noderētu kursi tiesībzinātnēs, norāda Liepa
Advokāts norādīja, ka deputātus nav obligātu jāsūta uz skolu iegūt juridisko pamatizglītību, tomēr būtu vēlams, lai deputātiem būtu zināšanas valsts tiesību jomā. Tāpēc viņiem drīzāk būtu jāapmeklē kursi. Gan deputātiem nacionālā līmenī, kā arī deputātiem pašvaldību līmenī. "Šī nebūtu slikta ideja, jo daudzus pārpratumus varētu novērst pirms tie rodas," sacīja Liepa.
Intervijā "900 sekundēm" viņš analizēja Saeimas pieņemtos un asi kritizētos, bet vēlāk atliktos grozījumus par OCTA, kas paredzēja civiltiesisko apdrošināšanu arī iegādāties spēkratiem, kuri netiek izmantoti ceļu satiksmē.
"Jāsaka, ka piemērs par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu mani kā kaislīgu motobraucēju ļoti personīgi aizskāra. Protams, ka, skatoties uz savu mocīti ziemas laikā, es domāju – ko tu draudziņ esi nostrādājis, ka tev vajag obligāto civiltiesisko?" savu personisko reakciju uz OCTA normu pauda Liepa.
"Es domāju, ka šis piemērs parāda, ka ļoti bieži, vai nav pietiekami daudz uzmanības un laika, vai kādu citu iemeslu dēļ, bet cilvēki nemēģina izdzīvot to normu, kuru tūlīt tūlīt pieņems Saeimā. Deputātiem kaut kādā ziņā pašiem ir jādzīvo to dzīvi, ko viņi mēģina projicēt tiem citiem."
Tomēr vienlaikus, kā uzsvēra Liepa, Latvijā iztrūkst institūcijas, kurā jau laikus var projicēt, kā konkrētais akts darbosies, kad tiks iedzīvināts.
Iepriekš tika izskanējusi šāda ideja, proti, valsts padomes izveidošana. Tajā strādātu vairāku konstitucionālo tiesu un Satversmes tiesas speciālisti. Ideju tika virzījuši bijušie Satversmes tiesas tiesneši. "Manuprāt, šāds institūts būtu vērtīgs. Tam šaubu gadījumā varētu pajautāt. Piemēram, komplicētos gadījumos, kuros tev nepieciešams domāt, kā darbosies vairāku likumu sazobe," norāda Liepa. Ja ministriem ir šaubas, kā darbosies grozījumu pašvaldību likumā, kas saistīti ar valsts pielaides nepieciešamību domes vadītājam, tādā gadījumā, šos grozījumus varētu nodot šādai padomei izvērtēšanai, pauž advokāts.
"Vai norma ir pietiekama, ja mums ir gudrs un agresīvs pretinieks. Vai mēs varam izstrādāt to, ko likumdevējs ir iecerējis. Vai arī tas nedarbojas un ir nepieciešami papildinājumi?" piemēru ilustrēt advokāts.
Runājot par grozījumiem Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā šā gada jūnijā un paredz, ka ne vēlāk kā mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanas amatā tām jāpieprasa speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, Liepa sacīja, ka tos vērtēt ir pāragri. Tāpēc, ka pašvaldību vēlēšanas ir vēl priekšā, un nav iespējams vērtēt gadījumus.
"Tas process vēl nav sācies. Nav pat vēl gadījumi, nav tā situācija. Kaut likums formulējumā vispārīgs un abstrakts, šie gadījumi ir ļoti konkrēti. Var būt situācijas, kurās ir, piemēram, pierobežas pašvaldība, kurā tas ir kritiski fundamentāli svarīgi, lai būtu lojāli cilvēki. Tādi, kas izpelnījušies valsts drošības iestāžu uzticību. Bet varbūt arī pašvaldības, kurās tas nav tik kritiski. Tātad tie vienmēr būs individuālie gadījumi, un pateikt pusgadu iepriekš, ka gaidas nav attaisnojušās, manuprāt, tas ir diezgan pārsteidzīgi."
Iepriekš intervijā "900 sekundēm" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa norādīja – neskatoties uz grozījumiem likumā par nepieciešamību pašvaldību politiskajai vadībai saņemt pielaidi valsts noslēpumam, mēri bez pielaides valsts noslēpumam domes vadībā var būt realitāte.
Viņa pauda, ka pēc pašvaldību vēlēšanām būs spēkā prasība pēc pielaides valsts noslēpumam mēriem un viņu vietniekiem,. Vienlaikus jāsaprot, ka gaidas par šiem grozījumiem bijušas augstākas, nekā realitāte.
Varēs izveidoties situācija, ka mērs, kuram netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumā, varēs turpināt ieņemt savu amatu, ja citādāk nelems domes deputāti, jo tieši no viņiem būs atkarīgs, vai šāds pašvaldības vadītājs var saglabāt amatu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
